Jānis Jaunozols-Jaunozoliņš
- Dzimšanas datums:
- 07.07.1892
- Miršanas datums:
- 06.11.1946
- Mūža garums:
- 54
- Dienas kopš dzimšanas:
- 48147
- Gadi kopš dzimšanas:
- 131
- Dienas kopš miršanas:
- 28303
- Gadi kopš miršanas:
- 77
- Kategorijas:
- 1. Pasaules kara dalībnieks, Dzimis Latvijā, LKOK, Lāčplēša kara ordeņa kavalieris, Neatkarības kauju dalībnieks, Padomju represiju (genocīda) upuris, TZO, Triju zvaigžņu ordeņa virsnieks / kavalieris, Virsnieks
- Tautība:
- latvietis
- Kapsēta:
- Norādīt kapsētu
Dzimis Dzērbenes pagastā. Bijis zemkopis. Ieguvis pilsētas skolas izglītību.
Krievu armijā iesaukts 1913. gadā, beidzis sapieru kursus.
1917. gada februārī paaugst. par praporščiku.
Piedalījies kaujās, apbalvots ar Jura medaļas IV šķ., visiem 4 Jura krustiem.
Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 23. jūlijā, piedalījies cīņās pret bermontiešiem. kā arī turpmākajās 6. Rīgas kājnieku pulka kaujās.
1919. gada 4. novembrī pie Rīgas kā vada komandieris ložmetēju rotā kopā ar citām daļām apgāja no labā spārna Dammes muižu, niknā apšaudē pievirzījās tiešā ienaidnieka tuvumā, ar iznīcinošu uguni izraisīja bermontiešos apjukumu un piespieda tos atkāpties, Pēc muižas ieņemšanas tālākā uzbrukumā ieguva 2 ložmetējus un no tiem tūlīt apšaudīja pretinieku.
Dienestu turpinājis līdz 1939. gadam, bijis 11. Dobeles kājnieku pulka kapteinis, rotas komandieris.
Apbalvots ar TZO.
1939.-1940. g. un no 1941. g. jūlija - 1944. g. bijis Auces pilsētas vecākais.
1940.-1944. g. dzīvojis Dzērbenes pagastā, nodarbojies ar lauksaimniecību.
No 1944. gada janvāra kinoteātra direktors Aucē.
Apcietināts 1945. gada 2. jūlijā Aucē.
1946. gada 23. janvārī LPSR leTK karaspēka kara tribunāls notiesājis uz 20 gadiem (KPFSR KK 58-la).
Miris 1946. g. 6. novembrī Vorkutā. Apbedīts Vorkutas pilsētas kapos.
Avoti: lkok.com
Nav pesaistītu vietu
Nav saiknes
08.10.1919 | Bermontiāde: Rietumkrievijas brīvprātīgo armija ielaužas Rīgā un ieņem visu Daugavas kreiso krastu
11.11.1919 | Bermontiāde: Rīga atbrīvota. Sākas pārējās Latvijas atbrīvošana no krievu- vācu iebrucējiem
Pēc Vācijas atbalstītās Rietumkrievijas brīvprātīgo armijas sakāves Rīgā, Latvijas armija uzsāka pārējās Latvijas atbrīvošanu gan no Kurzemes izdzenot Rietumkrievijas armiju, gan no Latgales - boļševistiskās Krievijas Sarkanarmiju.