Emīlis Jūlijs Melngailis (dzimis 1874. gada 15. februārī Igatē, miris 1954. gada 20. decembrī) bija latviešu komponists, folklorists, kora dziesmu meistars. Bijis vairāku Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku organizators un virsdiriģents. Sarakstījis 53 oriģināldziesmas korim a capella, veidojis vairāku tautu tautas dziesmu apdares.

E. Melngailis bijis arī viens no sava laika labākajiem Latvijas šahistiem un kādu brīdi vadījis Šaha federāciju. 1935. gadā spēlējis pat pret slaveno Aļehinu, kurš zaudējis.

 Arī Emiļa dēls Tenis bijis ļoti spēcīgs šahists un spēlējis Latvijas izlasē. Interesanti, ka arī E.

Melngaiļa māsas mazdēls Edmārs Mednis, kurš dzīvojis ASV, bijis šaha lielmeistars. 

                                     ******

Emilis Melngailis dzimis Vidrižu pagasta Igates skolā 1874. gadā skolotāja ģimenē.

Viņš mācījies Igates, Lēdurgas, Raunas un Vecpiebalgas draudzes skolās.

Laika posmā no 1887. līdz 1891. gadam viņš mācījās Rīgas pilsētas ģimnāzijā.

Pēdējā skolas gada laikā viņš dzīvoja kopā ar Rūdolfu Blaumani.

1896. gadā uz vienu gadu aizbrauca uz studijām Drēzdenes konservatorijā.

Drēzdenē pavadītajā laikā viņš sacerēja vairāks kompozīcijas, tai skaitā vairākas no vēlāk sacerētā "Latvju rekviēma".

1898. gadā devās uz Pēterburgas mūzikas konservatoriju.

1901. gadā viņš beidza mācības konservatorijā un jau nākošajā gadā iznāca viņa pirmā kora dziesmu krājuma "Birzēs i norās" burtnīca. Vēlāk viņš kādu laiku darbojās Pēterburgas avīzē "St. Petersburger Zeitungen".

1906. gadā E. Melngailis bija spiests doties trimdā uz Taškentu, Vecāki no muižnieka aizņēmās naudu, lai par lielu izpirkuma maksu Emīli ar meitu Lindu neapcietinātu un neizsūtītu uz Sībiriju. Taškentā nodzīvoja līdz 1919. gadam. Tur viņš strādāja kadetu korpusā par vācu valodas skolotāju. 1918.g. atvaļināja, jo kadetu korpusu slēdza.

1912. gadā iznāca kora dziesmu krājuma "Birzēs i norās" otrā burtnīca.

1919. gadā viņš atgriezās Latvijā, kur sāka strādāt par kordiriģentu, kā arī veica vairākus citus darbus iztikas pelnīšanai. Melngailis kļuva par Latvijas konservatorijas folkloras katedras vadītāju. Viņš dibināja jaunu kori un devās koncerttūrē pa visu Latviju.

Bija virsdiriģents 1931. gada un 1933. gada vispārējos dziesmu svētkos.

1945. gadā E. Melngailim tika piešķirts Latvijas PSR Tautas mākslinieka goda nosaukums un

1949. gadā viņš saņēma Sarkanā Karoga ordeni.

E. Melngailis nomira 1954. gada 20. decembrī  Rīgā.

Viņa "Senatne" ir iekļauta Latvijas Kultūras kanonā.

***

Apbalvojumi (PSRS)

• Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieks, 
• Darba Sarkanā karoga ordenis, 
• Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija Goda raksts