Reinholds Bāliņš bija Latvijas advokāts un šahists.

Dzimis 1912. gadā 1905. gada revolūcijas dalībnieka kalēja Jāņa Bāliņa ģimenē. 

Pirmā pasaules kara laikā kopā viņš ar ģimeni evakuējās uz Smilteni, kur 1916. gadā mira Reinholda māte.

1918. gadā ģimene atgriezās Rīgā, Latvijas SPR laikā Jānis Bāliņš darbojās kara tribunālā un 1919. gadā aizbēga uz Padomju Krieviju.

1920. gadā Reinholdu ar vēzi slimā pamāte aizveda pie tēva uz Krieviju, bet pati mira 1923. gadā.

1924. gadā Reinholdu ievietoja Ļeņingradas bērnu namā. Viņa tēvu arestēja un ieslodzīja Gulaga nometnēs. 

1929. gadā Reinholds Bāliņš beidza vidusskolu Ļeņingradā, tajā pašā gadā nelaimes gadījumā zaudēja kreiso roku.

1932. gadā beidza Ļeņingradas juridisko institūtu (tagadējo Sanktpēterburgas Valsts universitātes Juridisko fakultāti) un strādāja Iekšlietu Tautas komisariāta dienestā Sverdlovskā.

NKVD "Latviešu operācijas" laikā 1937. gadā viņu apcietināja un pēc pratināšanām

1938. gadā piesprieda piecus gadu ieslodzījumu Gulaga nometnēs.

Viņš bija Urālu ogļu ieguves kombināta "Uralugoļ" Juridiskās nodaļas priekšnieks, no 1939. gada dzelzsrūdas ieguves tresta "Uralruda" juriskonsults.

Otrā pasaules kara laikā 1941. gadā viņu iecēla par PSRS Tautas komisāru padomes (TKP) Galvenās materiāli tehniskās apgādes pārvaldes kantora Sverdlovskā Juridiskā biroja priekšnieku. 

1943. gadā iecēla par Urālu zelta apdares tresta "Uralzolotopravsnab" kantora juriskonsultu.

1944. gadā viņš kopā ar Sarkano armiju atgriezās Latvijā un strādāja par valsts arbitru Daugavpilī, pēc tam Rīgā.

Pēc kara beigām no 1945. līdz 1948. gadam Reinholds Bāliņš bija Latvijas PSR Ministru Padomes Tiesību nodaļas priekšnieka vietas izpildītājs.

No 1948. gada bija advokāts Rīgas 1. juridiskajā konsultācijā. 

1955. gadā kritizēts par "nepareizu" savu klientu aizstāvību.

1987. gada 30. septembrī pensionējās, miris 1988. gada 30. jūnijā.

Apbalvojumi

• medaļa "Par varonīgu darbu 1941.—1945. gada Lielajā Tēvijas karā",
• medaļa "Trīsdesmit gadu kopš uzvaras 1941.—1945. gada Lielajā Tēvijas karā"
• medaļa "Darba Veterāns"

Ģimene

Bijis divas reizes precējies, divi dēli no pirmās laulības. Vecākais dēls Ermens Bāliņš (1933—1995) bija arhitekts un mūziķis.

Šahists

Reinholds Bāliņš bijis pazīstams arī kā šahists un šaha sacensību organizētājs. 1942. gada aprīlī viņš organizējis šaha meistaru turnīru Sverdlovskā, kurā piedalījās arī viens no Latvijas spēcīgākajiem šahistiem Vladimirs Petrovs.

 Pēc atgriešanās Latvijā Bāliņš 1944. gada 16. novembrī kļuvis par Republikāniskās šaha sekcijas priekšsēdētāju, vēlāk strādājis arī par Latvijas PSR Apvienotā republikas šaha un dambretes kluba priekšsēdētāju, bet no 1959. gada bijis Latvijas PSR Šaha federācijas prezidija loceklis.

1940. gadu beigās un 1950. gadu pirmajā pusē Reinholds Bāliņš uzrādīja arī savus labākos rezultātus šaha sacensībās, lai gan aizņemtības pamatdarbā dēļ varēja piedalīties tikai tajos šaha turnīros, kas risinājās Rīgā.

Jau 1944. gada decembrī Rīgā tika sarīkots Latvijas un Igaunijas šahistu turnīrs, kurā Bāliņš dalīja 5.—7. vietu, bet par uzvarētāju kļuva igauņu lielmeistars Pauls Keress.

Arī 1945. gada Baltijas republiku šaha čempionāts norisinājās Rīgā. Tajā uzvarēja tā laika spēcīgākais Lietuvas šahists Vlads Mikens, bet Bāliņš ierindojās 12. vietā.

1946. gadā Rīgā notika I kategorijas šahistu turnīrs, kurā Bāliņš dalīja 3.—4. vietu. Bāliņa vadībā Rīgā 1946. gadā notika Friča Apšenieka memoriāls, bet 1947. gadā — Hermaņa Matisona memoriāls.

 1948. gadā Bāliņš kļuva par Rīgas čempionu šaha ātrspēlē un pārstāvēja Latvijas izlasi pirmā PSRS komandu čempionāta priekšsacīkstēs.

 14 reizes Bāliņš ir piedalījies Latvijas šaha čempionāta finālos. Augstākais sasniegums ir divreiz dalīta 2.—3. vieta (1949, 1952).

Vietas Latvijas šaha čempionātos[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

• 1945. gads — 4.—6. vieta.
• 1946. gads — 6. vieta.
• 1947. gads — 11. vieta.
• 1948. gads — 8.—9. vieta.
• 1949. gads — 2.—3. vieta.
• 1950. gads — 9. vieta.
• 1951. gads — 16.—17. vieta.
• 1952. gads — 2.—3. vieta.
• 1953. gads — 13. vieta.
• 1954. gads — 18. vieta.
• 1955. gads — 10.—13. vieta.
• 1956. gads — 11.—12. vieta.
• 1958. gads — 17.—18. vieta.
• 1966. gads — 14.—15. vieta.

***

Dzimis 1912. gadā, Латвия, Лифляндская губ., г. Рига; латыш;

отдел трудпоселений УНКВД Свердловской о, юрисконсульт.

Dzīvoja: г. Свердловск.

Arestēts: 1937. gada 11. oktobrī.

Notiesāts: 1938. gada 26. janvārī.

Spriedums: 5 лет ИТЛ

Avots: Книга памяти Свердловской обл.