Edvīns Mednis

Ieraksts dublējas - https://nekropole.info/lv/Edvins-Mednis

Militārpersona, publicists, literāts, korporācijas "Lettonia" filistrs.

LKOK nr.3/843

Apbalvots par 1916. g. 23. decembra cīņām Skangalu rajonā.

Bijis 4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulka kapitāns.

Ordenis piešķirts 1921. gadā.

Paaugstināts par pulkvedi-leitnantu.

***

Dzimis 1897. g. 4. aug. Raunā skolotāja ģimenē. Beidzis reālskolu Cēsīs. 

1. pasaules kara sākumā iestājies Alekseja karaskolā Maskavā, no turienes pārgājis uz Kazaņas karaskolu.

1914. g. 1. decembrī to beidzis, ieradies aktīvajā dienestā 32. Kremenčugas kājnieku pulkā. Piedalījies daudzās kaujās vācu un austriešu frontē, divreiz ievainots. apbalvots ar Annas un Staņislava ordeņiem.

1915. g. jūl. pārnācis uz 4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljonu, vēlāko pulku, piedalījies kaujās pie Ložmetējkalna un citur.

No 1916. g. 1. oktobra  bataljona komandieris,  sasniedzis štabskapitāna pakāpi.

Par nopelniem Ziemassvētku kaujās apbalvots ar: 

  • Vladimira ordeņa IV šķiras, kā arī ar
  • Serbijas Karadžordževiča Baltā Ērgļa ordeņa IV šķiras 

ordeņiem

1916. g. 23. decembrī Skangaļu raj. kaujas laikā Mednis, ar savu bataljonu ejot palīgā 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulkam un atrodoties priekšējā līnijā zem ienaidnieka viesuļuguns, izsita vācu 16. landšturma pulku no vairākiem nocietinājumiem, saņēma apmēram 50 gūstekņu, ieguva 3 ložmetējus u.c. trofejas. Tas nodrošināja 1. latviešu strēlnieku brigādes kreiso spārnu tālāka uzbrukuma attīstīšanai. Tās pašas dienas vakarā durkļu cīņā Mednis tika smagi ievainots galvā. 

1918.gadā, pēc armijas sabrukuma, dodas uz dienvidiem un iestājies G. Bičerahova armijā Persijā, 2. Dagestānas kājnieku pulkā. Piedalījies Krievijas pilsoņkara kaujās pret Sarkano armiju.

No 1920.g. janvāra dienējis Dienvidkrievijas brīvprātīgo armijā. Orlā krīt padomju gūstā, bet vēlāk atbrīvots. Tā paša gada vasarā atgriezies Latvijā.

1920.g. septembrī iestājies Latvijas armijas dienestā un dienējis Armijas virspavēlnieka štāba Operatīvās daļas informācijas nodaļā. 

1921.gadā bijis Aizsardzības ministrijaskancelejas nodaļas priekšnieks. Tajā pašā gadā apbalvots ar Lāčplēša kara ordeni par 1916.g. 23.decembra kauju Skangaļu rajonā.

 1922-1932.g. bijis laikraksta Latvijas Kareivis galvenais redaktors. 

1929.gadā beidzis Virsnieku akadēmiskos kursus un 1930.g. paaugstināts par pulkvežleitnantu.

No 1932. līdz 1935. gadam bijis žurnāla Militārais apskats galvenais redaktors. Šajā laikā tapa raksti par Andreju Pumpuru un biogrāfiskā apcere.

No 1933-1935.g. akadēmiskā žurnāla Universitas galvenais redaktors un no 1936. - 1938.g. žurnāla Aizsargs galvenais redaktors. 

1933.g. absolvējis Latvijas universitātes tautsaimniecības fakultāti. Bijis studentu korporācijas Lettonia biedrs.

1935-1939.g. bijis nodaļas priekšnieks Armijas štāba Apmācības daļā. Vēlāk bijis Kara saimniecības pārvaldes nodaļas vadītājs.

1939.g. atvaļināts.

1940.g. strādājis kā revidents Finanšu ministrijā. Darbojies Latviešu veco strēlnieku biedrībā, bijis tās priekšnieka vietnieks. Nodarbojies ar dramaturģiju, sarakstījis vairākas lugas.

Starpkaru periodā apbalvots ar

  • Triju Zvaigžņu ordeņa V šķiru (1930),
  • Lietuvas Ģedimina ordeņa III šķiru
  • Igaunijas Aizsargu Ērgļa krustu

u.c. apbalvojumiem

Padomju okupācijas laikā no represijām izvairījies, kara beigās izbraucis uz Vāciju, no kurienes emigrējis uz ASV.

Darbojies kā literāts, sarakstījis vairākas grāmatas par latviešu strēlniekiem.

 

Avoti: news.lv, lkok.com

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Nav saiknes

        Nav norādīti notikumi

        Birkas