Anglijas karaliene - konsorte, kronēta 26.05.1465, valdījusi 11.04.1471 - 9.04.1483.

Elizabete ir "ciltsmāte" visiem Anglijas vēlākiem karaļiem līdz pat mūsu dienām.

Elizabete dzimusi pilsētā Grafton- Regis, turīga, taču ne dižciltīga bruņinieka Ričarda Vudvila ģimenē.

Elizabetes māte bija dižciltīgā Luksemburgas Žakueta (Jacquetta of Luxembourg), kura jauna un bez bērniem 19 gadu vecumā bija kļuvusi par atraitni.

Ričards Vudvils ar viņu bija iepazinies "komandējuma laikā"- pēc Žakuetas vīra nāves viņš, tika nosūtīts pavadīt Žakuetu ceļojumā no Ruānas, kur bija miris viņas vīrs, uz Angliju.

Pāris iemīlējās un neprasot karaļa atļauju, apprecējās.

Laulības tika nosodītas un pat uzlikts milzīgs - 1000 mārciņu liels sods, jo Vudvils dižciltības rangā atradās daudz zemāk (tobrīd nebija pat barons), nekā viņa sieva, kura bija no karaliskas dzimtas.

Vēlāk gan sods tika atcelts; laulība bija laimīga un tajā piedzima 14 bērni.

Ģimene kļuva ļoti turīga, īpaši pateicoties sievas īpašumiem un vīra militārām prasmēm, turklāt, karalis Henrijs VI apprecējās ar Margaretu no Anžū, kas bija tuva Žakuetes radiniece un nodrošinoties ar uzticamiem atbalstītājiem, pretī dāvināja īpašumus.

1448. gadā Elizabetes tēvs ieguva arī barona titulu un tas viņa stāvokli sabiedrībā ievērojami uzlaboja.

Elizabete piedzima ģimenē kā pirmais no 14 bērniem.

Precējusies divreiz- pirmoreiz 1452.g. 15 gadu vecumā ar Lordu Džonu Greju,

Laulībā piedzima 2 dēli - Tomass, vēlākais Dorsetas Marķīzs un Ričards (tika nogalināts 22 gadu vecumā).

Lords Grejs samērā drīz tika nogalināts- 1461. gadā- Sarkanās un Baltās Rozes karu laikā (cīnījās Lankasteru pusē).

Otrreiz Elizabete apprecējās ar Anglijas karali Edvardu IV, kurš bija 5 gadus jaunāks par Elizabeti

Karalis Edvards IV (1442 - 1483) bija pazīstams ar savu neizvēlību savu partneru jomā- viņam bija bijušas daudzas mīļākās, lai gan viņš bija gados jauns.

1464.g. 1. maijā pāris slepeni apprecējās, jo turpinājās Rožu karš.

Gadu vēlāk, kad Edvards IV bija guvis ievērojamus panākumus Rožu karā (tas gan beidzās vēlāk 1471. g.), Elizabete tika kronēta par karaleni.

Laulībā piedzima vairāki bērni

• Elizabeth, Anglijas karaliene
• Marija no Jorkas
• Sesīlija no Jorkas, Velsas grāfiene
• Edvards V, Anglijas karalis
• Margareta no Jorkas
• Ričardsno Šrūsburijas (of Shrewsbury), Jorkas 1. hercogs
• Anne no Jorkas, Hovardas Lēdija (Lady Howard)
• Džordžs Plantagenets, Bedfordas hercogs
• Katrīne no Jorkas, Devonas grāfiene
• Bridžeta no Jorkas

Kļuvusi par karalieni, Elzabete "sapprecināja" savas māsas ar ievērojamāko Anglijas dzimtu vīriešiem, tādējādi ar radniecību nodrošinot sava statusa stabilitāti, jo tā kara laikā tika nemitīgi apstrīdēta pirmā vīra saistības ar Lankasteriem dēļ.

1470. gadā, viņas vīram īslaicīgi zaudējot troni, Elizabete uzticīgi tam sekoja.

1471. gadā Edvards IV sakāva savus pretiniekus, lika nogalināt konkurentu- Henriju VI un troni atguva.

1483. gada aprīlī karalis pēkšņi saslima un nomira. Elizabete kļuva par Karalieni- Māti un aizbildni 12 gadus vecajam troņmantiniekam- Edvardam V.

Taču Vudvilu dzimtas varenība nebija pa prātam citas dzimtas pārstāvim- ieceltajam Lordam Sargātājam, Gloučesteras hercogam Ričardam. Tika sagūstīti un dažus mēnešus vēlāk - 25.06.1483 -nogalināti gan torņmantinieks Edvards V, gan Elizabetes brālis.

Ričards kļuva par karali (Ričardu III).

Elizabete un daži viņas ģimenes pārstāvji patvērās klosterī, vienlaikus meklējot sabiedrotos troņa atgūšanai. Par pretendentu izvēlējās karaļa Edvarda III (13.11.1312 – 21.06.1377) mazmazmazdēlu Henriju, kurš tobrīd dzīvoja Francijā.

1484. g. 1. martā Ričards III zvērēja Elizabetei, ka nesodīs viņas ģimenes locekļus un tā pameta klosteri.

1485.gadā Henrijs Tjūdors, kurš bija savācis karaspēku, devās uz Angliju un Bosvortas kaujā (22.08.1485) uzvarēja Ričardu III un kļuva par karali Henriju VII.

Tajā pašā gadā Henrijs VII apprecējās ar Elizabetes meitu (arī Elizabeti, no Jorkas).

Elizabetei Vudvilai tika atjaunoti visi tituli un īpašumi, kā arī laba pensija, tomēr atlikušo dzīvi viņa pavadīja klosterī.

Elizabete nomira Bermondsejas abatijā 1492.06.08.

Apglabāta Vestminsteras pilī, blakus savam vīram Edvardam IV