Elizabete II

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
21.04.1926
Miršanas datums:
08.09.2022
Pirmslaulību (cits) uzvārds:
Elizabeth II
Kategorijas:
Aristokrāts, Karalis
Tautība:
 anglis
Kapsēta:
Norādīt kapsētu

Elizabete II bija Apvienotās Karalistes un britu aizjūras domīniju karaliene. Viņas kronēšana notika 1953. gada 2. jūnijā. 

2015. gada 9. septembrī Elizabete II kļuva par visilgāk valdījušo britu monarhu, apsteidzot savu vecvecvecmāmiņu karalieni Viktoriju. Tāpat viņa ir visvecākā valdniece, kāda bijusi britu tronī. Elizabete II bija arī Kurzemes hercoga Jēkaba Ketlera (Ketleru dzimtas) tieša pēcnācēja.

Elizabete II ir Jorkas hercoga Alberta, vēlākā karaļa Džordža VI (Georges VI) un viņa sievas lēdijas Elizabetes pirmais bērns. Piecas nedēļas pēc dzimšanas viņa tika kristīta Bakingemas pils (Buckingham Palace) kapelā, viņai tika dots vārds Elizabete Aleksandra Mērija (Elizabeth Alexandra Mary). 

Sākumā jaunā princese mācījās mājās, bet, kad 1936. gadā tronī kāpa viņas tēvs, viņa uzsāka studēt konstitucionālo vēsturi un jurisprudenci. II pasaules kara laikā viņa iestājās britu armijas palīgdienestā kā apakšleitnante — vadīja medicīniskā dienesta mašīnu un kļuva par automehāniķi.

1939. gadā Lilibete (princeses iesauka; arī Mazā Tillebete) pirmo reizi satika tā laika Grieķijas un Dānijas princi (vēlāk viņš no šī troņa atteicās) Filipu Mauntbatenu, kurš bija arī viņas 4. pakāpes brālēns.

1947. gada 20. novembrī abi kāzas svinēja Vestminsteras abatijā. Filips ieguva Edinburgas hercoga titulu.

  • 1948. gadā piedzima Velsas princis Čārlzs, kurš ir viņas troņmantnieks.
  • 1950. gadā piedzima karaliskā princese Anna (Royal Princess Anne).
  • 1960. gadā piedzima princis Endrū (Prince Andrew), kurš tagad ir Jorkas hercogs.
  • 1964. gadā piedzima princis Eduards (Prince Edvard).

Elizabete un Filips centās būt mūsdienīgs karaļpāris. Visi bērni — Čārlzs, Anna, Endrū un Eduards Vindzori — tika audzināti, nenorobežojot viņus no sabiedrības.

1991. gadā Elizabete II centās nosargāt sava dēla, prinča Čārlza laulību ar princesi Diānu, sasaucot abus uz pārrunām, lai kliedētu nesaskaņas abu starpā. Viņai tas neizdevās, un pāris formāli pašķīrās.

Ietekme pēc Otrā pasaules kara

Pēc kara Elizabetes II publisko pienākumu skaits palielinājās. Pirmā tālākā ārvalstu vizīte bija 1947. gadā kopā ar vecākiem un māsu Margaretu uz Āfriku.

1952. gadā, kad viņas tēva Džordža VI varas laiks tuvojās nobeigumam, pēc paša karaļa iniciatīvas vizītē uz Austrāliju un Jaunzēlandi devās tikai Elizabete ar vīru. Vien pusceļā pāri sasniedza sēru vēsts — karalis, Elizabetes II tēvs 6. februārī naktī bija aizmidzis mūža miegā.

1953. gada 2. jūnijā 27 gadu vecumā Vestminsteras abatijā Elizabete II tika kronēta par karalieni. Kronēšanas ceremoniju televīzijā noraudzījās vairāk nekā 20 miljoni cilvēku Lielbritānijā, daudz cilvēku to klausījās pie saviem radioaparātiem. Tolaik viņa tika kronēta arī par Kanādas, Austrālijas, Jaunzēlandes, Dienvidāfrikas, Pakistānas un Šrilankas karalieni. Elizabete II joprojām ir 11 Karību salu karaliene.

1956. gadā Francijas premjerministrs Gī Molē un Lielbritānijas premjers sers Entonijs Ēdens tikās, lai apspriestu iespējamo Francijas un Lielbritānijas savienību, tostarp Elizabeti II kā iespējamo Francijas augstāko amatpersonu. Molē gan izteica šaubas par šādu varbūtību un norādīja, ka Francijai būtu grūti samierināties ar "Viņas Majestātes varu pār francūžiem". Beigu beigās savienība tomēr netika noslēgta un jau tajā pašā gadā Francija parakstīja Romas līgumu.

Kad 1956. gada novembrī Lielbritānijas premjers Entonijs Ēdens atkāpās no posteņa sakarā ar nesekmīgajiem centieniem kopā ar Franciju ieņemt Suecas kanālu, Elizabetei II pirmo reizi valdīšanas laikā nācās izvēlēties jauno premjera kandidātu no Konservatīvās partijas vidus. Karaliene konsultējās ar daudziem pieredzējušiem politiķiem un politiskajām organizācijām, līdz paziņoja savu izvēli par labu Haroldam Makmiljanam. Arī viņš dažus gadus vēlāk atkāpās un sekoja līdzīga konsultēšanās procedūra. Līdz ar to presē un sabiedrībā sākās skandāls par šauro loku, kādā tiek izvēlēts premjers, karalienei konsultējoties vien ar dažiem cilvēkiem, kura rezultātā 1965. gadā Konservatīvā partija pieņēma formālu nākamā līdera iecelšanas mehānismu gadījumā, ja iepriekšējais pamet amatu priekšlaicīgi.

Pēc Suecas krīzes publiskajā telpā parādījās pirmie cilvēki, kas atklāti kritizēja karalieni Elizabeti II. Kad lords Oltrinems presē par viņu izteicās kā "dzīvojošu ārpus realitātes", neilgu laiku vēlāk kolēģi nosodīja viņa rīcību un Lords pat esot ticis fiziski iespaidots.

Sudraba jubileja

1977. gada Elizabete II svinēja savu 25. jubileju kā Apvienotās Karalistes augstākā amatpersona. Svinības noritēja visu gadu, kulmināciju sasniedzot jūnija sākumā t.s. "Jubilejas dienās". Neiztika bez īpašām pastmarkām, karalienei radītām dziesmām un parādēm. Kopumā karaliene kopā ar princi Filipu apmeklēja 36 sev pakļautās teritorijas (viena gada laikā) visā pasaulē, kas bija nepieredzēts gadījums britu karaļnama vēsturē. 7. jūnijā karaliene viesojās Sv. Pāvila katedrālē kopā ar vairāku valstu vadītājiem, tostarp ASV prezidentu Džimiju Kārteru, kā arī ar vairākiem bijušajiem Lielbritānijas ministru prezidentiem, un vēlāk aizvadīja svētku mielastu.

Pēc mielasta Elizabete II devās uz Bakingemas pili, kur bija sapulcējies vairāk kā 1 miljons interesentu. Karaliene iznāca un pamāja pūlim. Šo ainu pasaulē noraudzījās vairāk nekā 500 miljoni televīzijas skatītāju.

Viltus atentāts

Karalienes drosme, kā arī spēja saglabāt mieru sarežģītā situācijā tika vēlreiz pārbaudīta 1981. gadā ikkgadējās Trooping the Colour jeb "Krāsas marša" ceremonijas laikā. Elizabetes II virzienā tika raidīti seši šāvieni, bet karaliene noturējās sava zirga mugurā, turpinot jāt tālāk tā, it kā nekas nebūtu noticis. Vēlāk atklājās, ka izšautās patronas bijušas tukšas.

Princeses Diānas nāve

Lai gan sašķobījusies, tomēr 1990. gadu sākumā prinča Čārlza un viņa sievas Diānas laulība oficiāli nebija šķirta. Sabiedrībā sākās baumas par abu nesaskaņu nopietnību. Pēc sarunas ar premjerministru Džonu Meidžoru, Kenterberijas arhibīskapu, karalienes privāto sekretāri un pašas vīru, Elizabete II aizrakstīja vēstuli Čārlzam un Diānai atsevišķi, norādot, ka būtu vēlama oficiāla šķiršanās, kas vēlāk arī notika.

Gadu pēc šķiršanās princese Diāna gāja bojā autokatastrofā Parīzē, 1997. gada 31. augustā. Pati karaliene tajā laikā atradās brīvdienās Belmorālā ar dēlu un mazbērniem. Skumju pārņemti, Diānas bērni vēlējās apmeklēt baznīcu pēc iespējas ātrāk, un vecvecāki ar viņiem turp devās jau nākamajā rītā. Turpmākās piecas dienas karaļnama pāris slēpa savus mazbērnus Belmorālā, pasārgājot tos no preses uzmācības, ļaujot Diānas bērniem skumt vienatnē. Karaliskās ģimenes noslēgtība mulsināja sabiedrību. Sabiedrības, ģimenes, kā arī premjera Tonija Blēra spiediena ietekmē Elizabete II uzstājās ar runu 5. septembrī, paužot patiesu apbrīnu Diānas personībai, kā arī jūtas pret saviem mazbērniem, prinčiem Viljamu un Hariju.

2006. gada oktobrī Elizabete II ar dzīvesbiedru Filipu viesojās Latvijā.

Tonijs Blērs

Tika uzskatīts, ka starp Elizabeti II un Lielbritānijas premjeru Toniju Blēru viņa pirmajos piecos amata gados valdījušas ļoti draudzīgas attiecības. Tomēr atsevišķi notikumi liecināja, ka abu attiecības, gadiem ritot, kļuva aizvien saspīlētākas. 

2007. gadā karaliene atklāja, ka Tonija Blēra rīcība dažādos jautājumos ir izvedusi viņu no pacietības, norādot arī uz atsvešināšanos no lauku jautājumu risināšanas. Turklāt Elizabetei II aizvien nepieņemamāka kļuva Blēra familiārā izturēšanās, uzskatot, ka karalienei premjers būtu jāuzrunā vienkārši kā Tonijs.

Tika baumots, ka Elizabete II Tonijam Blēram ieteikusi arī samazināt Britu Armijas spēku iesaistīšanos dažādos pasaules militārajos konfliktos, visvairāk Afganistānā un Irākā. Tajā pat laikā oficiāli karaliene tā arī nekad nepauda savu nostāju Irākas jautājumos. Turpmāk abu attiecības kļuva distancētas un samērā vēsas.

2002. gadā karaliene svinēja 50. valdīšanas gadadienu. Līdz tam tik ilgi valdījuši tikai 5 angļu monarhi: Henrijs III (Henry III), Edvards III (Edward III), Džeimss I (James I), Džordžs III (George III) un karaliene Viktorija (Queen Victoria).

Šoreiz svinības bija jūtami klusākas kā pirms 25 gadiem, karalienes sudraba jubilejā. Tas galvenokārt skaidrojams ar karalienes mātes nāvi jubilejas gadā. Neraugoties uz to, neiztika bez krāšņām parādēm, pieminekļiem un dažādām dāvanām karalienei Lilibetai, kā viņu mēdza saukt.

Aizraušanās

Karalienes Elizabetes aizraušanās ir zirgi un suņi, īpaši būtu jāizceļ Velsas korgijs pembroks. Dzīves laikā viņai ir piederējuši vairāk kā 30 Velsas korgiji pembroki. Pirmais, kuru sauca Susana, Elizabetei tika uzdāvināts 18 gadu dzimšanas dienā 1944. gadā. Lielākā daļa vēlāko Elizabetes suņu ir Susanas pēcnācēji. Šobrīd karalienei ir 5 Velsas korgiji pembroki. 

Karaliene ir izveidojusi jaunu suņu hibrīdu — dorgiju, sakrustojot Velsas korgiju pembroku ar taksi, kas piederēja princesei Margaretai. Šobrīd pilī dzīvo 4 dorgiji. Bez Velsas korgijiem pembrokiem un dorgijiem pilī mājo arī labradori un kokerspanieli. Karaliene ir arī aizrāvusies ar zirgiem, zirgu audzēšanu un zirgu sacīkstēm. Karalienei pieder apmēram 25 zirgi. Pirmo poniju viņai uzdāvināja Elizabetes vectēvs karalis Džordžs V. Karalienei pieder arī sporta baloži, kas piedalās baložu sacīkstēs. Karaļnams sporta baložus sāka audzēt 1886. gadā, kad pirmos sporta baložus uzdāvināja Beļģijas karalis Leopolds II.

Finanses

Karalienes finansu situācija jau ilgi bijis sabiedrības diskusiju objekts. Populārais interneta portāls Forbes noteicis karalienes īpašumus 600 miljonu ASV dolāru apmērā. Tajā pat laikā Bakingemas pils oficiālie paziņojumi nosaukuši pat 100 miljonu sterliņu mārciņu iespējamo bagātību kā "stipri pārspīlētu". Lai gan Karaliskās ģimenes kustamo un nekustamo īpašumu vērtība pārsniedz 10 miljardus angļu mārciņu, tā oficiāli pieder nākamajām ģimenes paaudzēm un visai Lielbritānijas sabiedrībai, tādējādi padarot neiespējamu tās tērēšanu vai pārdošanu. Līdzīgi Karaliskās ģimenes īpašumā ir arī Bakingemas un Vindzoras pilis. Līdz ar vairākiem saviem priekštečiem, karaliene nav izrādījusi īpašu patiku pret Bakingemas pili kā mājvietu, par savām īstajām mājām uzskatot Vindzoras pili. Sandringemas un Balmorālas pils savukārt ir tiešā karalienes Elizabetes II pārraudzībā un īpašumā, mantojumā paliekot no viņas tēva.

Funkcijas

Elizabete II bija pirmā karaliene britu karaļnama vēsturē, kas 1992. gadā brīvprātīgi nolēma maksāt ienākuma nodokli, tādējādi simbolizējot tuvināšanos tautai.

Karalienes politiskā vara ir visai simboliska. Lai gan viņai ir dotas pilnvaras premjerministra un ministru nominēšanai, par premjeru kļūst vēlēšanās uzvarējušais partijas vadītājs, savukārt ministrus ieceļ premjers. Karaliene vairāk pilda reprezentatīvās funkcijas, pārstāvot Apvienoto Karalisti un tās aizjūras domīnijas ārzemēs dažādās pieņemšanās.

Divas dienas pirms savas nāves Karaliene aicināja Lielbritānijas Konservatīvo partijas līderi Elizabeti (Lizu) Trasu kā premjerministri izveidot jaunu Liebritānijas valdību.

Viņas pēcnācējs, kurš pēc viņas nāves nekavējoši kļūst par jauno Lielbritānijas monarhu ir viņas dēls Čārlzs 

Saskaņā ar “YouGov” sabiedriskās domas aptaujas datiem tikai 22% britu dotu priekšroku vēlētam valsts vadītājam, bet 62% atbalsta monarhijas saglabāšanu

Avoti: wikipedia.org

Vietas

Bildes Nosaukums Saites No Līdz Apraksts Valodas
1Vindzoras pilsVindzoras pilsnav precizēta00.00.192600.00.2022en, lv, ru
2Vindzoras pilsVindzoras pilsdzīvojis00.00.192600.00.2022en, lv, ru
3Vindzoras pilsVindzoras pilsdzimis00.00.1926en, lv, ru
4Balmoralas pilsBalmoralas pilsdzīvojisen, lv, ru

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Džordžs VIDžordžs VITēvs14.12.189506.02.1952
        2Elizabete Bousa-LaionaElizabete Bousa-LaionaMāte04.08.190030.03.2002
        3Princess Margaret, Countess of SnowdonPrincess Margaret, Countess of SnowdonMāsa21.08.193009.02.2002
        4Princis Filips  MauntbatensPrincis Filips MauntbatensVīrs10.06.192109.04.2021
        5Prince George Duke of KentPrince George Duke of KentOnkulis20.12.190225.08.1942
        6Eduards VIII  VindzorsEduards VIII VindzorsOnkulis23.06.189428.05.1972
        7Alice von BattenbergAlice von BattenbergSievas/vīra māte25.02.188505.12.1969
        8Antony Armstrong-JonesAntony Armstrong-JonesSvainis07.03.193013.01.2017
        9Džordžs V  VindzorsDžordžs V VindzorsVectēvs03.06.186520.01.1936
        10Claude Bowes-LyonClaude Bowes-LyonVectēvs14.03.185507.11.1944
        11Cecilia Bowes-LyonCecilia Bowes-LyonVecāmāte11.09.186223.06.1938
        12Marija Vindzora, Apvienotās Karalistes karalieneMarija Vindzora, Apvienotās Karalistes karalieneVecāmāte26.05.186724.03.1953
        13Frederick IIIFrederick IIIVecvectēvs18.10.183115.06.1888
        14Edward VIIEdward VIIVecvectēvs09.11.184106.05.1910
        15Alfrēds Edinburgas, Olsteras un Kentas, Saksen- Koburgas  un Gotas HercogsAlfrēds Edinburgas, Olsteras un Kentas, Saksen- Koburgas un Gotas HercogsVecvectēvs06.09.184431.07.1900
        16Nikolaus  von GriechenlandNikolaus von GriechenlandVecvectēvs22.01.187208.02.1938
        17Francis Paul Charles Louis Alexander Teck, DukeFrancis Paul Charles Louis Alexander Teck, DukeVecvectēvs28.08.183721.01.1900
        18Александр ИскандерАлександр ИскандерVecvectēvs15.11.188726.01.1957
        19Кирилл ВладимировичКирилл ВладимировичVecvectēvs12.10.187612.10.1938
        20Prince Andrew of  Greece and DenmarkPrince Andrew of Greece and DenmarkVecvectēvs02.02.188203.12.1944
        21Николай СтаршийНиколай СтаршийVecvectēvs27.07.183113.04.1891
        22Großfürst Alexander MichailowitschGroßfürst Alexander MichailowitschVecvectēvs13.04.186626.02.1933
        23Georgs  Nikolauss fon MerenbergsGeorgs Nikolauss fon MerenbergsVecvectēvs25.02.187131.05.1948
        24William Charles Cavendish BentinckWilliam Charles Cavendish BentinckVecvectēvs08.11.181717.08.1865
        25Prince LeopoldPrince LeopoldVecvectēvs07.04.185328.03.1884
        26Georg Nikolaus von MerenbergGeorg Nikolaus von MerenbergVecvectēvs25.02.187131.05.1948
        27Aleksandrs III RomanovsAleksandrs III RomanovsVecvectēvs10.03.184501.11.1894
        28Великий Князь Георгий МихайловичВеликий Князь Георгий МихайловичVecvectēvs23.08.186330.01.1919
        29Королева  Александра ДатскаяКоролева Александра ДатскаяVecvecmāte01.12.184420.11.1925
        30Olga JurjevaOlga JurjevaVecvecmāte07.11.187310.08.1925
        31Olga  PaleyOlga PaleyVecvecmāte02.12.186502.11.1929
        32Мария ФёдоровнаМария ФёдоровнаVecvecmāte26.11.184713.10.1928
        33Helene zu Waldeck und PyrmontHelene zu Waldeck und PyrmontVecvecmāte17.02.186101.09.1922
        34Imperatore  Aleksandra FjodorovnaImperatore Aleksandra FjodorovnaVecvecmāte06.06.187217.07.1918
        35Alexandra von  OldenburgAlexandra von OldenburgVecvecmāte02.06.183825.04.1900
        36Marija Alexandrowna RomanowaMarija Alexandrowna RomanowaVecvecmāte17.10.185324.10.1920
        37Viktorija FjodorovnaViktorija FjodorovnaVecvecmāte25.11.187602.03.1936
        38Grand Duchess Elena VladimirovnaGrand Duchess Elena VladimirovnaVecvecmāte17.03.188213.03.1957
        39
        Ольга РоговскаяVecvecmāte00.00.189300.00.1962
        40Victoria Princess RoyalVictoria Princess RoyalVecvecmāte21.11.184005.08.1901
        41Princess Mary Adelaide of CambridgePrincess Mary Adelaide of CambridgeVecvecmāte27.11.183327.10.1897
        42Великая княгиня Ксения АлександровнаВеликая княгиня Ксения АлександровнаVecvecmāte06.04.187520.04.1960
        43Princis AmedeoPrincis AmedeoBrālēns/māsīca27.09.194301.06.2021
        44Frederick IX of DenmarkFrederick IX of DenmarkBrālēns/māsīca11.03.189914.01.1972
        45Prince Michael  Andreevich RomanoffPrince Michael Andreevich RomanoffBrālēns/māsīca15.07.192022.09.2008
        46Княгиня Ксения  РомановаКнягиня Ксения РомановаBrālēns/māsīca10.03.191922.10.2000
        47Prince Nikita  Nikitich RomanovPrince Nikita Nikitich RomanovBrālēns/māsīca13.05.192303.05.2007
        48Prince Alexander  RomanovPrince Alexander RomanovBrālēns/māsīca04.11.192921.09.2002

        26.10.1951 | Par Lielbritānijas premjerministru otreiz tiek apstiprināts Vinstons Čērčils

        Pievieno atmiņas

        07.04.1955 | Par Lielbritānijas premjerministru tiek apstiprināts Entonijs Īdens

        Pievieno atmiņas

        09.01.1957 | Par Lielbritānijas premjerministru tiek apstiprināts Harolds Makmilians

        Pievieno atmiņas

        19.10.1963 | Par Lielbritānijas premjerministru tiek apstiprināts Aleksandrs Duglass-Hjūms

        Pievieno atmiņas

        16.10.1964 | Par Lielbritānijas premjerministru tiek apstiprināts Harolds Vilsons

        Pievieno atmiņas

        21.10.1966 | Aberfanas traģēdija

        Pievieno atmiņas

        19.06.1970 | Par Lielbritānijas premjerministru tiek apstiprināts Edvards Hīts

        Pievieno atmiņas

        04.03.1974 | Par Lielbritānijas premjerministru otrreiz tiek apstiprināts Harolds Vilsons

        Pievieno atmiņas

        05.04.1976 | Par Lielbritānijas premjerministru tiek apstiprināts Džeims Kallagans

        Pievieno atmiņas

        04.05.1979 | Par Lielbritānijas premjerministri tiek apstiprināta Margareta Tečere

        Pievieno atmiņas

        28.11.1990 | Par Lielbritānijas premjerministru tiek apstiprināts Džons Meidžors

        Pievieno atmiņas

        02.05.1997 | Par Lielbritānijas premjerministru tiek apstiprināts Tonijs Blērs

        Pievieno atmiņas

        31.08.1997 | Princeses Diānas un viņas drauga Dodī al Faeida bojāeja Parīzē

        Pievieno atmiņas

        29.01.1999 | Parīzes prokuratūra izbeidz princeses Diānas traģiskās autoavārijas lietu

        Pievieno atmiņas

        12.08.2003 | Hatona izmeklēšana, lai izmeklētu Irākas bioloģisko ieroču eksperta Deivida Kellija dīvaino nāvi

        Pievieno atmiņas

        27.06.2007 | Par Lielbritānijas premjerministru tiek apstiprināts Gordons Brauns

        Pievieno atmiņas

        13.07.2016 | Par Lielbritānijas premjerministri tiek apstiprināta Terēze Meija

        Pievieno atmiņas

        24.07.2019 | Par Lielbritānijas premjerministru tiek apstiprināts Boriss Džonsons

        Pievieno atmiņas

        06.09.2022 | Par Lielbritānijas premjerministri tiek apstiprināta Liza Trasa

        Pievieno atmiņas

        19.09.2022 | Pasaule atvadās no Karalienes Elizabetes II

        Pievieno atmiņas

        Birkas