Alfrēds Hotorns Hills (Alfred Hawthorn Hill), plašāk pazīstams kā Benijs Hills (Benny Hill; dzimis 1924. gada 21. janvārī, miris 1992. gada 20. aprīlī) bija angļu komiķis, aktieris un dziedātājs. Viņš plašāk zināms no televīzijas programmas "Benija Hilla šovs".

Sākot ar 1969. gadu, Benija Hilla šovu (The Benny Hill Show) varēja vērot Temzas televīzijā, kur tas palika līdz pat tā nobeigumam 1989. gadā. Tam bija ļoti daudz vienas stundas īpašo šovu. Cilvēkiem ārpus Lielbritānijas šis šovs patika, jo īpaši amerikāņiem, kur šo šovu varēja skatīt jau no septiņdesmitajiem gadiem, un viņi bija pārsteigti par to, ka Lielbritānijā šis šovs netika novērtēts, un savā ziņā tas tāds ir joprojām.

Vēlāk Bens Eltons viņu kritizēja par seksismu, tāpat kā citi komiķi astoņdesmitajos gados, un tādēļ Temzas Televīzija bija spiesta pārtraukt šovu 1989. gadā. Citējot viņa biogrāfijas sarakstītāju, Marku Levizonu, "Lielbritānijā, Benijs Hills joprojām ir tabu... Esmu redzējis cilvēkus viebjoties, dzirdot viņa vārdu."

Benijs Hills bija ļoti smags (108 kg), un viņa ārsti viņu brīdināja, ka viņam ir steidzami jāsamazina masa, lai dzīvotu. Hillam tas neizdevās, un viņš nomira Lieldienu brīvdienās 1992. gada 20. aprīlī

***

Pirms septiņdesmit sešiem gadiem pasaulē nāca brūnmatains puisēns, ko vecāki nosauca par Alfredu Hotornu Hilu. Alfreda vectēvs nevarēja iedomāties, ka mazais šķelmis kļūs par pasaulē atpazīstamāko un populārāko komiķi Beniju Hilu, vienu no visu laiku populārākajiem televīzijas joku meistariem. Vectēva, vodeviļu trupas dalībnieka, mudināts, mazais Hils bieži piedalījās tā sauktajos lētajos parodiju šovos un burleskās. Tur iegūtā pieredze arī deva lielāko daļu radošās iedvesmas un neprātīgo ideju, ko Hils izmantoja, jau būdams komiķis. Asā prāta un izdomas dēļ joku meistars jaunībā izpelnījās Lielbritānijas atjautīgākā zēna titulu. Divdomīgu joku meistars Pēc Otrā pasaules kara beigām Hils ieradās Londonā, lai sāktu piepildīt savu dzīves sapni - kļūt par slavenu komiķi.

Pieņēmis jaunu skatuves vārdu Benijs Hils (par godu savam elkam, arī komiķim Džekam Benijam), sāka piedalīties muzikālajos šovos. Neilgu laiku Hils kopā ar citu aktieri Regu Varneju izmēģināja spēkus, vadot joku programmu radio ēterā, tomēr viņa iedzimtajam talantam ar to nepietika. Tas pamazām lauzās uz āru, kamēr 1949.gadā britu televīzijas skatītāji pirmo reizi iepazina jauneklīga izskata šķelmīga smaida īpašnieku Beniju Hilu. 1955.gadā pirmo reizi parādījās īpatnēja humora muzikāla programma ar divdomīgiem jokiem un neķītrām dziesmiņām. Skeču sērijas, kas turpmākos četrdesmit gadus zināmas kā Benija Hila šovs un kas LNT redzamas darbdienu vakaros, Hilam atnesa pasaules slavu.

Tajās neķītrās dziesmiņas mijas ar paša Benija draiskulīgajiem, brīžiem muļķīgajiem monologiem un komiķu trupas piedalīšanos. Bieži tiek parodēti populāri angļu un amerikāņu aktieri un televīzijas zvaigznes. Par šova neatņemu sastāvdaļu kļuva arī slavenie Hila eņģeļi - puskailas sievietes divdomīgās pozās. Benija Hila šovu izrādījušas 109 valstu televīzijas un tas saņēmis Britu Akadēmijas balvu (1971) kā labākā izklaidējošā programma. Kad 1979.gadā šovu parādīja amerikāņu televīzija, aktiera slava gaismas ātrumā izplatījās arī viņpus okeāna. Gan Hugo Diegs, gan Šekspīrs Spoža un negaidīta bija arī komiķa debija lielā kino pasaulē - 1956.gadā uzņemtajā muzikālajā komēdijā Kurš to izdarīja? viņš tēlo dīvaino detektīvu, arī mums tik labi zināmo Hugo Diegu. Šo lomu kritiķi dēvē par patiesi atzīstamu Hila veikumu.

Deviņus gadus vēlāk tapa filma ar ārkārtīgi garu nosaukumu Lieliskie vīri savos lidaparātos jeb Kā es lidoju no Parīzes uz Londonu 25 stundas un 11 minūtes. Komēdijā, kas lieliski parāda angļu mentalitāti un nācijai raksturīgāko, Hils pārtapis par ugunsdzēšanas šefu Pērkinsu. Ir vērts piebilst, ka komēdijas karalis piedalījies arī klasikas iestudējumos: 1964.gadā uzņemta filma Sapnis vasaras naktī pēc Viljama Šekspīra tāda paša nosaukuma lugas motīviem. Tečerei nepatīk Aktiera talanta vērtētāju vidū atrodas arī kritiķi, kas apgalvo, ka viņa televīzijas šovi nav nekas cits kā lētu jociņu un vulgaritātes apvienojums un paša maestro žēlabainie madrigāli diez vai spēs iekustināt skatītāju prātus un sirdis. Eņģeļmeiteņu augumi zem apakšveļas nemaz neesot pievilcīgi un dziesmu jēga saprotama varbūt vienīgi pašam Hilam. Astoņdesmito gadu sākumā pārlieku seksuālo un fizioloģisko jociņu dēļ šovs izpelnījies angļu dzelzs lēdijas Mārgaretas Tečeres sašutumu.

Neraugoties uz to, britu valdība, premjera Tonija Blēra iedrošināta, nesen nolēmusi pārskatīt un no jauna izdot reiz aizliegtos tā sauktos nepārstrādātos Hila videoierakstus. Lai gan Benija Hila šovu 1989.gadā beidza rādīt Anglijas televīzija, Hila popularitāte nemazinājās. Neilgi pirms viņa nāves 1992.gadā Ņujorkā uzņēma un pārraidīja pēdējo televīzijas šovu Amerikā ar viņa paša piedalīšanos Benija Hila pasaule: Ņujorka!.

Patīk jums vai ne, taču viņš neapšaubāmi ir mīļākais komiķis miljoniem cilvēku, par ko liecina kaut vai tas, ka Benija Hila šovs divdesmit gadus (1969-1989) atradās lielākā programmu ražotāja Lielbritānijā - Temzas televīzijas - uzmanības centrā.

Avoti: wikipedia, Diena, IFDB.