Dāvids Neibergs Kristapa dēls dzimis 1880. gadā.

Ūziņu vējdzirnavu īpašnieks (Ūziņu vējdzirnavas ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis).

Ūziņu dzirnavnieka māja "Bērziņi" - vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis.

Aktīvs sabiedrisks darbinieks - biedrību dibinātājs. D. Neibergs bija Ūziņu un apkārtnes lauksaimniecības biedrības dibinātājs. Biedrība dibināta 1920. gadā (130 biedri). Biedrībai bija savs nams ar veikalu un 21,5 ha zemes.

1. pasaules kara laikā ticis iesaukts krievu armijā, 1 mēnesi karojis Polijas teritorijā, bet tad viņam laimējies no frontes tikt projām, jo sasniedzis to vecumu, kad pēc ķeizara "ukaza" vairs nav jākaro.

Ticis brīvībā aizbraucis uz Maskavu pie brāļa. Latvija tajā laikā bijusi vācu ieņemta teritorija. No Maskavas aizbraucis uz Sibīriju, strādājis uz dzelzceļa par kādu štata darbinieku. No turienes drīz aizbraucis uz austrumiem, Ķīnas pierobežu pie Klusā okeāna. Tur strādājis par pārtikas preču noliktavas pārzini. 

Kad uz Dzimteni devies slavenais "Imantas" pulks, līdzi ticis aicināts arī Dāvids, taču viņš atteicies braukt uz jaunās valsts rēķina. Vēl gadu nostrādājis tajā pašā vietā, pēc tam ar kuģi braucis uz dienvidiem, gar Indonēziju, apkārt Indijai, pa Suecas kanālu Vidusjūrā. Itālijas ostā Triestā nokāpis no kuģa un ar vilcienu devies uz Latviju. Vācijā muitas iestādes atņēmušas viņam 136 zelta rubļus (Krievijas nauda ķeizara laikā), taču apmēram pēc mēneša vācu iestādes visu konfiscēto naudu atsūtījušas.

Mājās Dāvidu sagaidīja sieva, tēvs un māte. Neibergs atkal sāka saimniekot "Bērziņos". Saremontējis dzirnavas, uzcēlis jaunu dzīvojamo ēku 1928. gadā, kā arī kūti un citas ēkas. Izaudzējis nelielu ganāmpulku. Trīsdesmitajos gados saņēmis valdības diplomus par lopkopību, zālāju ierīkošanu un lauksaimniecību. Tie tagad atrodas Brīvdabas muzejā Rīgā.

Par melderi kolhozā viņš beidza strādāt, kad viņam palika 80 gadi.

Avots - Ūziņu bibliotēka.