Zigurds Bergs
- Dzimšanas datums:
- 00.00.1922
- Miršanas datums:
- 12.02.1954
- Mūža garums:
- 32
- Dienas kopš dzimšanas:
- 37605
- Gadi kopš dzimšanas:
- 102
- Dienas kopš miršanas:
- 25874
- Gadi kopš miršanas:
- 70
- Papildu vārdi:
- Jāņa dēls
- Kategorijas:
- Padomju represiju (genocīda) upuris
- Kapsēta:
- Norādīt kapsētu
Dzimšanas vieta: 1922.g. Zaļenieki;
miris: 12.02.1954.g.
Krasnojarskas novads, Bogučanu rajons
informācijas avots:
Aizvestie
Latvijas Valsts arhīvs 2007.gads.
Otrais papildinātais izdevums.
300 Rīgas bērnu siena pļavā .
Kad pavasarī Zaļenieku "Zildeguņu" saimniece Berta Berga, kura godalgota ne tikai par saimniekošanu, bet arī par labu teātra spēlēšanu un sabiedrisku darbu, aizbraukusi uz Jelgavu birojā salīgt lauksaimniecības mācekli, mazais Arvīds Švarcs viņu gauži lūdzis: «Mīļā saimniecīt, ņemiet mani!» Sākumā gan domājusi, ka tāds mazs puika neko nepadarīšot, bet tad pieņēmusi arī, un vēl brāli Arturu, kam 15 gadu, klāt. «Un tagad viņi man ir zelta bērni,» saka Berga kundze izglītības valdes priekšniekam K. Mīlgrāvim, atnākusi no biešu lauka ravēšanas viesistabā, kuru grezno Rozentala glezna «Pasaka», saimnieces kāzu dāvana.
Viņas dēls Zigurds, kurš klētiņā guļ kopā ar abiem pilsētniekiem, ceļoties katru rītu pl. 3,30 un visu dienu vadot darbus pļavā un tīrumā, pats līdzi strādādams. Šim 16 gadu vecam Dobeles ģimnāzistam ir rokas kā lāčplēsim, viņš ir mazpulka dalībnieks un ieguvis 4 godalgas slaukšanas sacīkstēs. «Es tik skatos vien, Zigurds nāk no sacīkstes, piena spainis vienā rokā, zelta pulkstenis otrā,» smejas laimīgā māte. Katru rītu Zigurds izslauc «savas» 5 govis, kamēr māsa Mirdza slaukt iet tikai ziemā, kad Zigurds Dobelē skolā. Tagad viņa vadībā centīgi un apzinīgi strādā mazie lauksaimniecības mācekļi. Viņi paši sev pelna skolas naudu, jo tēvs, Jelgavas dzelzceļa strādnieks, sasitis kāju un guļ pašlaik slimnīcā, māte strādā, bet 2 gadi veco māsiņu glabā lielākā meitene. Vecākais jau pabeidzis pamatskolu un solās mācīties kādu amatu. Pilsētas bērni atrodami arī kaimiņu mā-jās — Mazdunčos un Lieldunčos, kur tie iet uz aploku un mācas govis slaukt. Kaut gan vienmēr mēdz Vidzemi daudzināt par viesmīlības un sirsnības paraugu, tad šoreiz Za-ļenieki to pārspējuši. «Mūs saņēma ļoti laipni,» priecājas skolotāja Kalniņa. «Saimnieki paši bija atbraukuši goda ratos uz staciju pretim, cienāja un ierādīja bērniem atsevišķas istabas...
Svētdien saimnieki Rīgas bērnus aizveduši uz Zaļenieku kapu svētkiem un izrādījuši pagasta ievērojamākās vietas.
Avots - Brīvā Zeme: Ceturtdiena, 6. jūlijs, 1939
Avoti: periodika.lv
Nav pesaistītu vietu
Saiknes
Saistītās personas vārds | Saites | Apraksts | ||
---|---|---|---|---|
1 | Jānis Bergs | Tēvs | ||
2 | Berta Berga | Māte | ||
3 | Rūdolfs Reihenbahs | Radinieks | ||
4 | Uldis Freimanis | Skolasbiedrs | ||
5 | Dāvids Neibergs | Kaimiņš |
14.06.1941 | PSRS genocīda turpinājums pret nekrievu tautām. 1941.g. 14. jūnija deportācija
Krievijas cara valdības praktizētās genocīdu (etnocīdu) operācijas pret Krievijas māzākumtautībām boļševiki atsāka praktiski jau 10 gadus pēc savas varas nodibināšanas Padomju krievijā. Lai gan tās tika pasniegtas kā "šķiru cīņa", badā, izsūtījumā, cietumos boļševiku represēto mazākumtautību pārstāvju % no nācijas kopskaita pat vairākas reizes pārsniedza "titulnācijas"- krievu represēto %. Genocīda prakse tika attiecināta arī uz Krievijas ("PSRS") jaunokupētajām teritorijām. Kopumā 1941. gadā deportēja 0,74% no visiem Latvijas iedzīvotājiem. Tika izsūtīti 1,9% no visiem Latvijā dzīvojošajiem ebrejiem, 0,8% no latviešu un 0,4% no krievu kopskaita. 81,27% no deportētajiem pēc etniskā sastāva bija latvieši.