1914. februārī biedrība varējusi noturēt pirmo sēdi savā namā, no kura bijis gatavs I stāvs. 1915.g.janvārī sākts pārstrādāt pienu. Ap šo laiku bija domāts par nama otro stāvu, gādāts materiāls, bet vasaru bijis, vāciem uzbrūkot jābēg. Līdz tam nama būvei bijis izdots ap 19 000 rubļu. Pa vācu okupācijas laiku pusbūvētais nams bija palicis puslīdz vesels, bet zudībā gājis sagādātais materiāls. 1920. g. apspriests jautājums par nama būves nobeigšanu, izlemts pozitīvi. Lūgts pabalsts no Kultūras fonda, bet tas atstāts bez ievērības.

Tad ūziņnieki gādājuši līdzekļus paši, aizdodami nama būvei naudu (no 50 -5000rbļ), bez procentiem un uz nenoteiktu laiku.

Nama būves otrais cēliens (pēc kara) izmaksājis ap 158 000 Latvijas rubļus (nerēķinot iešanas un braukšanas). Pie ēkas būves piedalījušās arī vietējās lauksaimniecības un ugunsapdrošināšanas b-bas. Ka nams pabeigts tagadējos grūtajos dārdzības laikos, tas liecina, ka ūziņnieki ir uzņēmīgi ļaudis, kas labi apzinās sabiedriskās dzīves nozīmi. Tajā ziņā viņi var noderēt par priekšzīmi daudziem Latvijas stūriem, kur sabiedriskā dzīve gluži pagrimusi.

Ūziņu B-bu nams ir stalta akmeņu un ķieģeļu ēka, vairāk kā 15 asis gara. Apakšējais stāvs ierīkots kopmoderniecības vajadzībām, otrā stāvā ir plaša sarīkojumu zāle ar skatuvi, trešajā, nepilnajā stāvā vēl dažas istabiņas biedrību vajadzībām.

Reizē ar nama atklāšanu 1921. gada 10. decembrī Ūziņi kļūst par plašākas apkārtnes sabiedriskās dzīves centru, jo b--bu namus Vilcē un Zaļeniekos vācieši nopostījuši.

Uz atklāšanu bija ieradušies arī sūtnis Francijā Grosvalds, kā Latvijas valdības priekšstāvis un lielā franču laikraksta "Temps" redaktors Ulgasi. Šis ir otrais B-bu nams Latvijā, kas nobeigts celt un iesvētīts darbam neatkarīgā valstī.