Ausma bija Aleksandras un mācītāja Kārļa Zviedra ģiimenē vienīgais bērns. 

Sāka mācīties Rīgas 1. V.Zālīša pamatskolā. 1951.g. skolu slēdza. No 2.klases turpināja Rīgas 3. vidusskolā Kr.Valdemāra ielā 2, kur direktore M.Duškina, tāpat kā Ausmas tēvs bija tirzēniete. Tā sagadījās, ka Ausmas Zviedres nopelnīto sudraba medaļu izmantoja politiskās spēlēs kā ieganstu   lai gāztu direktori no amata un izslēgtu no komunistiskās partijas.  Arī par to, ka mācītājs bijis skolas vecāku komitejā.

Ausma klases audzinātājas Betijas Kalniņas klasē bija gudrākā un mācībās vislabākā. Vecāki, kuriem Ausma bija kā acuraugs, apzinājās, ka viņai kā mācītāja meitai dzīvē var būt grūtības, bet vai tik neticamas. Mācības padevās viegli (vasarā bija visas skolas grāmatas izlasījusi un varbūt labāk sapratusi, nekā tie kam katru nedēļu jāknibina pa vienam paragrāfam). Bija muzikāla, mācījās klavierspēli. Vienreiz bija uz Nacionālā teātra skatuves skolas dramatiskā pulciņa lugas iestudējumā, kur zilā formas tērpā ar baltu svētku priekšautu spēlēja mazu pirmklasnieces lomu. Rakstīja dzejoļus, prozu un pēc skolas beigšanas reiz piedalījās Rakstnieku Savienības organizētajā Jauno autoru seminārā.

Skolu beidza ar sudraba medaļu un nav pārsteigums, ka Ausma vēlējās studēt angļu valodu, Viņa bija sekmīgi piedalījusies angļu valodas olimpiādē. Pie skolotājas Austras Milleres bija mācījusies arī privāti. Pirmajā iestājeksāmenā sacerējumā atzīme nebija visaugstākā - 5, iespējams, ka bija pat trijnieks.  Bija nepareizi uzrakstīts vārds "propaganda", viena vai divas komata kļūdas un kā kļūda bija skaitīts tas, ka lietots apzīmējums "Austrumvācija" runājot par VDR, sarkani pasvītrojumi par stilu.

Otrais eksāmens bija vēsture un tur nu eksaminētāji izpildīja Latvijas valsts universitātes specdaļas uzdevumu - divnieks, izkritusi. Pēc gadiem, kad Latvijas Universitātē ar sarkano diplomu beidza vakara nodaļā vēstures kursu, bijusī dekāne Ripa pienāca atvainoties - "Tie bija tādi laiki". (Bet ir zināmi pasniedzēji, kuri atteicās no tāda veida uzdevuma paskaidrojot, ka atzīmi var likt tikai par mācību priekšmetu).   Nezin kāpēc toreiz 1961.gadā nevienam neinteresēja un nebija svarīgi tas vai Ausma tic sava tēva sludinātajam vai varbūt 11 gadu garumā indoktrinētai  viņai ir pretēji uzskati.

Ausma sāka strādāt un nākošajā gadā iestājās M.Toreza Maskavas valsts pedagoģiskajā svešvalodu institūtā lai neklātienē studētu angļu valodu. Pārgāja darbā uz P.Stradiņa Medicīnas vēstures muzeju, ar laiku kļuva par muzeja zinātnisko līdzstrādnieci. Muzeju zinātnes jomā pilnībā varēja izkopt un izmantot savas dotības. Papildināja vācu valodas zināšanas pie kolēģes Ļ. Lifšicas. Svešvalodu zināšanas noderēja arī vadot ekskursijas, uzņemot ārvalstu viesus. Vēlāk kļuva par nodaļas vadītāju. Represijas no valsts puses izjuta, kad neatļāva izbraukt uz zinātnisku konferenci Polijā.

Iemīļota atpūta vasarā bija laivu brauciens pa upēm. Daudzreiz piedalījusies arheoloģiskos izrakumos. 

Klasesbiedru vidū Ausma nebija vienīgā, kur darbabiedra/biedres apsveikšana ar puķēm svinīgos apstākļos turpinājumā noveda pie ģimenes izveidošanās - 1977.g.  apprecējās ar kolēģi Valdi Fersteru (1943-2021).  Piedzima dēls, pēc gada gaidot dvīņu piedzimšanu Ausma teica, ka medicīna palīdzēs, ka viņa nemirs. Bija dabiski tā domāt, jo neviens nezināja par nepārvaramo ļauno slimību.