Ādolfs Karnups bija etnogrāfs, arheologs un medicīnas vēsturnieks.

Dzimis Rīgā, beidzis Rīgas 2. vidusskolu. Sāka gleznošanas studijas Mākslas akadēmijā, tomēr to vietā pārgāja uz Latvijas Universitāti lai studētu vēsturi.

Vadīja arheoloģiskos izrakumus Raunas Tanīskalnā (1930) un Talsu pilskalnā (1936-1938). Ā.Karnupa atraktais un izpētītais Talsu pilskalna pārsienamais namiņš ir Latvijā pirmā celtne, kura izmantota ārstnieciskiem nolūkiem un par kuru pieejamas ziņas.

1926.g. -1946.g. strādāja Valsts Vēstures muzejā, bija  etnogrāfijas nodaļas vadītājs. Pētīja latviešu tautas lietišķo mākslu, etnogrāfiskās tekstīlijas un ornamentus. Piešķirts 5.šķiras Triju Zvaigžņu ordenis.

1946.gadā tika arestēts un apsūdzēts muzeja vērtību piesavināšanā, piesprieda nāves sodu, izveda uz nošaušanu, un tad paziņoja apžēlošanu. 1947. gadā nāves sodu nomainīja ar 10 gadiem labošanas darbu nometnē. Līdz 1955.g. ieslodzījumā Astrahaņā un Altajā.

No 1956. gada strādāja Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā, Pirmatnējās kopienas nodaļas vadītājs.

Ir daudz pirmskara publikāciju, bet vispopulārākais izdevums ir 1939.gada "Novadu tērpi". Tas ir piedzīvojis atkārtotu izdevumu pēc Latvijas neatkarības atgūšanas.

2022.g. izdotas "Ādolfa Karnupa dienasgrāmatas 1941-1946", 480 lpp.