Dzimis Tirzas pagastā. Viņš bijis pavisam jauns, kad kalpojis armijā (pagastā?) par šķūtnieku. Pēc lielinieku sakāves viņu ar nāvi sodītie upuri bijuši novietoti lai ļaudis redz, un viņš tur  sūtīts  skatīties. No redzētā nopietni saslima.

Kārlim Zviedrim pirms skološanās vairāki gadi pagāja slimojot (vai darbā), ja reiz Latgales lauksaimniecības vidusskolā Malnavā mācību laikā sastaptā nākamā dzīvesbiedre Aleksandra bija 8 gadus jaunāka. Meita - Ausma.

No 1927.g līdz 1934.g. rudenim strādājis par piensaimniecības speciālistu Rīgas piena centrālē (Rīgas piena kombināts) Valmieras ielā. Vēlāk K.Zviedris atcerējās, ka viņu sviests padomju varas 1940/41.gadā bija atzīts par labāko Padomju Savienībā. 

                1932.g. iestājās Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātē.

                1944. beidzis Teoloģijas augstskolu,

                1944. II 13. Ordinēts kā Ģertrūdes II draudzes mācītāja Ii adjunkts.

                Avots:       „Dzimtenes draudzes un baznīcas”, ASV, 1987.; 

                                „Baznīcas Ziņas“ # 8/1

Prāvesta emeritus Kārļa Zviedra mūžs ir bijis darba un uzticīgas kalpošanas laiks. Līdz 1980. gadu beigām kalpots sekojošās draudzēs: Rīgas Jaunās Ģertrūdes, Jaunpiebalgas, Krustpils (1949-1983), Tirzas, Pļaviņu, Gostiņu, Vietalvas, Rīgas Misiones.

No 1981.g. līdz 1988.g. K.Zviedris bija Madonas iecirkņa prāvests.

                                                 Bet debess atkal atdos, 

                                                  Ko zeme ņēmusi,

                                                  Un jaunā spēkā zaļos,

                                                  Kas nāvē grimuši.

Avots: LELB gadagrāmata 1993.

 Rīgas 2.Meža kapos  K.un A. Zviedru savai meitai uzstādīto pieminekli rotā portrets  un uzraksts:

                                   Ausma Ferstere dz. Zviedre 1942-1979

Šajā kapavietā apbedīti arī prāvests Kārlis Zviedris,  Aleksandra Zviedre, viņas māte Minna  Kaņepone un znots Valdis Fersters.