Albrehts Hohencollerns
Albrehts Hohencollerns
- Dzimšanas datums:
- 17.05.1490
- Miršanas datums:
- 20.03.1568
- Mūža garums:
- 77
- Dienas kopš dzimšanas:
- 195018
- Gadi kopš dzimšanas:
- 533
- Dienas kopš miršanas:
- 166585
- Gadi kopš miršanas:
- 456
- Papildu vārdi:
- Albrecht von Preußen, Albrecht Hohenzollern, Albert of Prussia, Albert de Brandebourg, Albrechtas Brandenburgietis, Albrecht von Brandenburg-Preußen, Albrecht von Brandenburg-Ansbach
- Kategorijas:
- Hercogs, Militārpersona, karavīrs, Valdnieks
- Tautība:
- vācietis
- Kapsēta:
- Norādīt kapsētu
Albrehts Hohencollerns bija Vācu ordeņa lielmestrs (1510-1527) un pirmais Prūsijas hercogs (1525-1568). Nodibinot Prūsijas hercogisti, radās pirmā valsts ar luterticību kā oficiālo reliģiju. Pēdējā Rīgas arhibīskapa Brandenburgas Vilhelma brālis.
Tēvs - Ansbahas markgrāfs Frīdrihs II Vecais.
Ģimene:
- pirmā laulība (1526.-1547.) ar Dānijas princesi Doroteju.
- otrā laulība (no 1550.) ar Annu Mariju, Brauhšveigas hercoga meitu; bērni:
- dēls Albrehts Frīdrihs (29.04.1553.-21.03.1568.)
Hercogs Albrehts mira 1568. gada 20. martā, 78 gadu vecumā Topjavass pilī.
Ceļš uz troni
Izglītību ieguva Ķelnes arhibīskapa Heinriha IV galmā, kur kļuva par kanoniķi (lat. canonicus). 1511. gadā Albrehtu ievēlēja par Vācu ordeņa lielmestru.
1519. gadā sākās ordeņa karš ar Polijas karalisti, kurā ordenis cieta smagus zaudējumus, liela daļa Prūsijas tika izpostīta (Svētā Romas impērijas firsti un imperators atteica palīdzību), līdz 1521. gadā Tornā tika noslēgts miera līgums, atzīstot sakāvi.
1523. gada 28. februārī Mārtiņš Luters rakstiski vērsās pie ordeņa brāļiem ar aicinājumu pievienoties reformācijai, jo ordenis kā klerikāla organizācija vairs neattaisnojot savu pastāvēšanu. Šī paša gada reihstāgā Nirnbergā lielmestrs Albrehts publiski izteica atbalstu Lutera aizsāktajam procesam, viņu atbalstīja arī lielākā daļa ordeņa brāļu.
1525. gada 8. aprīlī Krakovā tika parakstīts līgums ar Polijas karali, ka Vācu ordeņa valsts vietā tiek dibināta Prūsijas hercogiste, Polijas vasaļvalsts, kuras tronī 9. maijā kāpa Albrehts kā pirmais hercogs. Vienlaicīgi visā valstī norisa reformācija.
Iekšpolitika
Lielu vērību piegrieza izglītībai. 1529. gadā izveidoja galma bibliotēku. Visā valstī dibināja skolas, ģimnāziju, 1544. gadā dibināja Kēnigsbergas universitāti (Collegium Albertinum). Finansēja mācību grāmatu drukāšanu.
Valstī iekšējas teoloģiskas nesaskaņas starp "vecluterāņiem" un jaunpievērstajiem, politiskas intrigas starp ierēdņiem un "galma partiju" par vai pret valsts centralizāciju (hercoga padomnieku Johanu Funki tas noveda līdz ešafotam).
Avoti: wikipedia.org
Nav pesaistītu vietu
Saiknes
| Saistītās personas vārds | Saites | Apraksts | ||
|---|---|---|---|---|
| 1 |  | Sophia Jagiellon of Poland | Māte | |
| 2 |  | Vilhelms no Brandenburgas | Brālis | |
| 3 |  | Jans I Olbrahts Jagello | Onkulis | |
| 4 |  | Vladislavs II Jagello | Onkulis | |
| 5 |  | Sigismunds I Vecais Jagello | Onkulis | |
| 6 |  | Kazimirs IV Jagello | Vectēvs | |
| 7 |  | Vladislavs II Jagello | Vecvectēvs | |
| 8 |  | Jadviga Polijas karaliene | Vecvecmāte | |
| 9 |  | Isabella Jagiellonica | Brālēns/māsīca | |
| 10 |  | Anna Jagellone | Brālēns/māsīca | |
| 11 |  | Sophia Jagiellonica | Brālēns/māsīca | |
| 12 |  | Katharina Jagiellonica | Brālēns/māsīca | |
| 13 |  | Sigismunds II Augusts Jagello | Brālēns/māsīca | |
| 14 |  | Valters fon Pletenbergs | Domu biedrs, Padotais, Cīņu biedrs |
10.04.1525 | Preußische Huldigung
Die Preußische Huldigung (polnisch Hołd Pruski) ist ein Ölgemälde des polnischen Malers Jan Matejko, gemalt zwischen 1879 und 1882 in Krakau, das damals Teil von Österreich-Ungarn war. Es zeigt den Kniefall Albrechts von Preußen, nach dem Vertrag von Krakau Herzog von Preußen, vor Sigismund I. dem Alten, auf dem Marktplatz von Krakau am 10. April 1525. Das Gemälde ist ein patriotisches Historienbild, das die Geschichte des polnischen Staates glorifiziert. Gleichzeitig hat es eine dunkle Seite und erinnert an die Teilungen Polens im 18. Jahrhunderten, an denen Preußen großen Anteil hatte. Das Gemälde gilt als ein Meisterwerk Matejkos.