Albrehts Hohencollerns

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
17.05.1490
Miršanas datums:
20.03.1568
Papildu vārdi:
Albrecht von Preußen, Albrecht Hohenzollern, Albert of Prussia, Albert de Brandebourg, Albrechtas Brandenburgietis, Albrecht von Brandenburg-Preußen, Albrecht von Brandenburg-Ansbach
Kategorijas:
Hercogs, Militārpersona, karavīrs, Valdnieks
Tautība:
 vācietis
Kapsēta:
Norādīt kapsētu

Albrehts Hohencollerns bija Vācu ordeņa lielmestrs (1510-1527) un pirmais Prūsijas hercogs (1525-1568). Nodibinot Prūsijas hercogisti, radās pirmā valsts ar luterticību kā oficiālo reliģiju. Pēdējā Rīgas arhibīskapa Brandenburgas Vilhelma brālis.

Tēvs - Ansbahas markgrāfs Frīdrihs II Vecais.

Ģimene:

  • pirmā laulība (1526.-1547.) ar Dānijas princesi Doroteju.
  • otrā laulība (no 1550.) ar Annu Mariju, Brauhšveigas hercoga meitu; bērni:
    • dēls Albrehts Frīdrihs (29.04.1553.-21.03.1568.)

Hercogs Albrehts mira 1568. gada 20. martā, 78 gadu vecumā Topjavass pilī.

Ceļš uz troni

Izglītību ieguva Ķelnes arhibīskapa Heinriha IV galmā, kur kļuva par kanoniķi (lat. canonicus). 1511. gadā Albrehtu ievēlēja par Vācu ordeņa lielmestru.

1519. gadā sākās ordeņa karš ar Polijas karalisti, kurā ordenis cieta smagus zaudējumus, liela daļa Prūsijas tika izpostīta (Svētā Romas impērijas firsti un imperators atteica palīdzību), līdz 1521. gadā Tornā tika noslēgts miera līgums, atzīstot sakāvi.

1523. gada 28. februārī Mārtiņš Luters rakstiski vērsās pie ordeņa brāļiem ar aicinājumu pievienoties reformācijai, jo ordenis kā klerikāla organizācija vairs neattaisnojot savu pastāvēšanu. Šī paša gada reihstāgā Nirnbergā lielmestrs Albrehts publiski izteica atbalstu Lutera aizsāktajam procesam, viņu atbalstīja arī lielākā daļa ordeņa brāļu.

1525. gada 8. aprīlī Krakovā tika parakstīts līgums ar Polijas karali, ka Vācu ordeņa valsts vietā tiek dibināta Prūsijas hercogiste, Polijas vasaļvalsts, kuras tronī 9. maijā kāpa Albrehts kā pirmais hercogs. Vienlaicīgi visā valstī norisa reformācija.

Iekšpolitika

Lielu vērību piegrieza izglītībai. 1529. gadā izveidoja galma bibliotēku. Visā valstī dibināja skolas, ģimnāziju, 1544. gadā dibināja Kēnigsbergas universitāti (Collegium Albertinum). Finansēja mācību grāmatu drukāšanu.

Valstī iekšējas teoloģiskas nesaskaņas starp "vecluterāņiem" un jaunpievērstajiem, politiskas intrigas starp ierēdņiem un "galma partiju" par vai pret valsts centralizāciju (hercoga padomnieku Johanu Funki tas noveda līdz ešafotam).

 

Avoti: wikipedia.org

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Sophia Jagiellon of PolandSophia Jagiellon of PolandMāte06.05.146405.10.1512
        2Vilhelms no BrandenburgasVilhelms no BrandenburgasBrālis30.06.149804.02.1563
        3Jans I Olbrahts JagelloJans I Olbrahts JagelloOnkulis27.12.145917.06.1501
        4Vladislavs II JagelloVladislavs II JagelloOnkulis01.03.145613.03.1516
        5Sigismunds I Vecais JagelloSigismunds I Vecais JagelloOnkulis01.01.146701.04.1548
        6Kazimirs IV JagelloKazimirs IV JagelloVectēvs30.11.142707.06.1492
        7Vladislavs II JagelloVladislavs II JagelloVecvectēvs00.00.134801.06.1434
        8Jadviga Polijas karalieneJadviga Polijas karalieneVecvecmāte03.10.137317.07.1399
        9Isabella JagiellonicaIsabella JagiellonicaBrālēns/māsīca18.01.151915.09.1559
        10Anna JagelloneAnna JagelloneBrālēns/māsīca18.10.152309.09.1596
        11Sophia JagiellonicaSophia JagiellonicaBrālēns/māsīca13.07.152228.05.1575
        12Katharina JagiellonicaKatharina JagiellonicaBrālēns/māsīca01.11.152616.09.1583
        13Sigismunds II Augusts JagelloSigismunds II Augusts JagelloBrālēns/māsīca01.08.152007.07.1572

        10.04.1525 | Preußische Huldigung

        Die Preußische Huldigung (polnisch Hołd Pruski) ist ein Ölgemälde des polnischen Malers Jan Matejko, gemalt zwischen 1879 und 1882 in Krakau, das damals Teil von Österreich-Ungarn war. Es zeigt den Kniefall Albrechts von Preußen, nach dem Vertrag von Krakau Herzog von Preußen, vor Sigismund I. dem Alten, auf dem Marktplatz von Krakau am 10. April 1525. Das Gemälde ist ein patriotisches Historienbild, das die Geschichte des polnischen Staates glorifiziert. Gleichzeitig hat es eine dunkle Seite und erinnert an die Teilungen Polens im 18. Jahrhunderten, an denen Preußen großen Anteil hatte. Das Gemälde gilt als ein Meisterwerk Matejkos.

        Pievieno atmiņas

        21.09.1525 | Ordeņa maģistrs Valters fon Plettenbergs piešķīra Rīgai pilnīgu reliģisku brīvību

        Pievieno atmiņas

        Birkas