Ārsts terapeits Kristaps Rudzītis dzimis Liepājas apriņķa Tadaiķu pagastskolā skolotāja Krista Rudzīša (1862-1936) ģimenē. Mācījies pie tēva, Liepājas pilsētas skolā, Liepājas Nikolaja ģimnāzijā (1909.g.–1917.g.), Pēterburgas kara medicīnas akadēmijā (1917.–1922.).

1923.gadā absolvējis Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāti.

Līdz 1938.gadam bija Latvijas Universitātes Terapeitiskās klīnikas asistents.

1929.–1930.g. profesionāli pilnveidojies  ārvalstīs.

1932.gadā kļuva par medicīnas doktoru.

1938. – docentu, Diagnostikas katedras vadītājs.

1940. – profesors.

Pēc kara padomju laikā tikai 1960.gadā atjaunoja profesora nosaukumu.

1961.gadā izveidoja un vadīja Rīgas Medicīnas institūta Saistaudu fizioloģijas un patoloģijas problēmu laboratoriju. Viņa vadībā izstrādātas vairāk nekā 30 disertācijas medicīnā.

Devis nozīmīgu ieguldījumu latviešu medicīnas terminoloģijā.

1959.gadā saņēmis apbalvojumu - Latvijas PSR Nopelniem bagātais zinātnes darbinieks.

Grāmatas: "Iekšējo slimību vispārējā diagnostika ar ievadu simptomatoloģijā" ,1949.g., 1960.g...., 2004.g.

                  "Diagnostikas pamati un terapijas preambula", 1972.g., 2005.g.

                  "Terminologia medica in duobus voluminibus". Latīņu-krievu-latviešu medicīnas vārdnīca divos sējumos, 1973.g., 1977.g.

1999.gadā iedibināta prof. Kristapa Rudzīša balva par sevišķiem nopelniem medicīnas zinātnes attīstībā.

Pirmais to saņēma prof I. Lazovskis, 2001.gadā prof. Nikolajs Skuja, 2021.gadā prof. Ivars Siliņš.