Andrejs Stērste jeb Stērstu Andrejs  bija latviešu jurists, Pirmās atmodas laikmeta sabiedriskais darbinieks. Pazīstams kā literāts, publicists, valodnieks un rakstnieks ar pseidonīmu Tālvaitis. Nopelni latviešu valodas attīstīšanā un pilnveidošanā. Jelgavas latviešu biedrības priekšnieks (1902 - 1904).

Andrejs Stērste  tulkodams Aleksandra II 1864. gada tiesu ustavus, liek pamatus latviešu juridiskajai terminoloģijai. Viņa veikums valodniecībā, latviešu valodas attīstībā tiek salīdzināts ar Kronvaldu Ata ieguldījumu.

Stērstu Andrejs ir pirmās latviski rakstītās zinātniskās gramatikas Latviešu valodas mācība (1879–1890), mācību grāmatu Vadonis latviešu valodas mācībā (1882) un kopā ar Matīsu Kaudzīti izstrādātās trīsdaļīgās lasāmgrāmatas Sēta un skola (1882–1884) autors.

Andrejs Stērste dzimis 1853. gada 4. oktobrī (pēc Jūlija kalendāra 22. septembrī) Veļķu pagasta "Telviešu" mājās zemnieka ģimenē.

1866.-1869. gadā viņš mācījās Vecpiebalgas draudzes skolā,

1869.-1870. gadā mācās Katrīnas apriņķa skolā Rīgā,

1870.-1872. gadā Rīgas Aleksandra ģimnāzijā, kuru kā eksterns beidza 1876. gadā.

1872.-1874. gadā Stērste bija skolotājs Vecpiebalgas draudzes skolā.

1876.-1881. gadā viņš studēja tieslietas Pēterburgas universitātē, kur sarakstīja "Latviešu valodas mācības sistemātisko kursu".

Ap 1878. gadu sācis rakstīt libretu A.Jurjāna operai "Vanems Imanta", kas palicis nepabeigts.

Pēc atgriešanās Latvijā 1881. gadā Stērste kļuva par Rīgas hoftiesas advokāta K.Kalniņa palīgu, 1882.-1883. gadā viņš senatora Manaseina revīzijas laikā viņš darbojās kā pagastu iesniegto petīciju tulks.

Līdztekus viņš sacerēja vairākas latviešu valodas mācību grāmatas skolām.

1885. gadā piedzima viņa meita Elza Stērste.

1885.-1888. gadā Stērste bija Igaunijas guberņas prokurora vietnieks Rēvelē,

1888.-1890. gadā Kurzemes guberņas prokurora vietnieks.

1890. gadā Stērste tika apstiprināts par advokāta palīgu Jelgavā, līdz 1894. gadam vadīja Jelgavas latviešu biedrības rakstniecības nodaļu,

1902. - 1904. gadā viņš vadīja Jelgavas latviešu biedrību.

1915.-1918. gadā Stērste bija bēgļu gaitās,

miris Jelgavā 1921. gada 21. februārī.

Apglabāts Zaļenieku kapos.

Darbi 

• Stērstu Andreja Kopoti raksti (1936).
• Luga "Skats iz mednieku dzīves" (1873)
• "Kupleju krājums" (1875)
• A.Sērste (Tālvaitis). Par G. Tauriņa "Latviešu valodas gramatiku". Baltijas Vēstnesis, 1877, 24.nr.
• "Latviešu valodas mācība". I daļa – Etimoloģija (1879), II un III daļa - “Sintaksa un ortogrāfija” (1880);

• Lasāmā grāmata "Sēta un skola" kopā ar Matīsu Kaudzīti (I –III daļa, 1882 – 1884);

• Latviešu valodas mācības grāmata "Vadonis latviešu valodas mācībā tautas skolām" (1882);
• Ķeizara Aleksandra II Tiesu ustava (kodeksa) latviskojums 6 daļās (1889, 1893-1894)
• Pārskats par mūsu agrārlietu (1906);
• Mūsu agrārās vajadzības (1913);
• Luterāņu baznīcas reformas lietā (1913).
• *******************************************************AAdvokāts un rakstnieks  (Stērstu Andrejs)