Māte Elza Stērste (1885-1976) dzimusi sabiedriskā darbinieka un jurista Stērstu Andreja ģimenē.

Ieguvusi labu izglītību:

1906-1910 studējusi Pēterburgas konservatorijā klavierklasē un

1911-1913- Parīzē Sorbonnas universitātē franču literatūru.

Mātes dzimtas pastāvīgā dzīvesvieta bijusi Jelgava, tāpēc A. Lieknai šī pilsēta nav sveša un vienaldzīga.

Mīlestība uz Franciju un kopīgas literārās intereses satuvināja divas radošas personības, un 1920.gada vasarā Jelgavā Annas baznīcā tika salaulāti Elza Stērste un Edvarts Virza.

Tā kā E.Virza bija vecākais dēls, tad viņš kļuva par tēva māju "Billīšu" mantinieku, taču galvenā viņa dzīves misija bija rakstniecība.

Savukārt, E.Stērstes dzejnieces sūtību papildināja pedagoģiskais darbs: mūzikas un franču valodas pasniegšana.

"Billīšu" vasaras bijušas Elzas krāšņo ziedu rotātas (sēklas E.Stērste pasūtījusi Francijā), senču iestādītā (vēlāk E.Virzas "Straumēnos" aprakstītā) trejžuburu kastaņkoka paēnā veldzētas, tēva īpašās mīlestības un sapratnes caurvītas.

1951.gadā E.Stērsti kopā ar inteliģences grupu arestē un notiesā uz 25 gadiem spaidu darbos par "tēvzemes nodevību"; absurdās apsūdzības pamats bija interese par franču un visas pasaules kultūru.

Soda izciešanas vieta - Sibīrija prasa milzīgu garīgo un fizisko spēku.

1955.gadā - īsi pirms atgriešanās Latvijā - dzejniecei iestājas daļēja paralīze, un tomēr dzejolī "Mājup" viņa saka savai dzimtajai zemei:

Mirst 1976.g.

"Es tavās rokās gurdās rokas lieku,

Lai tu tās piepildi ar jaunu prieku."

Mirst 1976. 19. aprīlī