1918.gada 2. martā dzimusi Latvijas šobrīd vecākā aktrise Hilda Žīgure.

Viņas brālis - literāts un tulkotājs Jānis Žigurs, kura meita - diplomāte Anna Žīgure.

Viņa ir viena no Latvijas Leļļu teātra dibinātājām un ilggadēja tā aktrise jau daudzus gadus par savām mājām sauc Madonas pusi, savukārt Leļļu teātra mīļotāji un pētnieki atsauc atmiņā teātra vēsturi un Hildas Žīgures nozīmīgo lomu tajā. »Vakara Ziņas« sazinājās 102. dzimšanas dienā ar aktrises meitu Maiju, kas pastāstīja, kā jūtas jubilāre un to, vai cilvēki joprojām atceras vienu no savulaik atzītākajām aktrisēm.

Par šiem cilvēkiem vajadzētu vairāk painteresēties

 «Varu tikai teikt, ka viņai ir apbrīnojami skaidrs saprāts šajos gados. Viņai ir trenēta atmiņa, jo cilvēks visu mūžu ir strādājis tādu darbu, kad jāiegaumē gan teksts, gan melodija. Viņa ir ilgdzīvotāja. Hildas Žīgures vectēvs nodzīvoja, ja nemaldos, līdz 104 gadiem. Ulmaņlaikā viņu pat pieminēja avīzē kā ilgdzīvošanas brīnumu, jo tajos laikos medicīna bija bēdīgākā stāvoklī nekā tagad. Cilvēki tik ilgi nedzīvoja! Mamma ir saņēmusi ļoti labus gēnus no saviem senčiem, tas ir nenoliedzami. 

Ja runājam par to, vai cilvēki viņu vēl atminas, tad lieta ir tāda. Godīgi sakot, no vienas puses, traģiska, no otras, komiska. Ziniet, ir palicis maz šajā saulē dzīvojošo viņas vecuma skatītāju. Es domāju, ka pats fakts, ka viņa ir vecākā aktrise Latvijā, ir stipri zīmīgs. Arī aktierim Ēvaldam Valteram bija cienījams vecums [skatuves un kino leģenda atzīmēja 100 gadu jubileju un mūžībā aizgāja 1994. gadā]. Tad, kad mammai svinējām 100 gadu jubileju, neviens neticēja, ka būs arī 102. Simtgades jubilejā bija atbraukuši ļaudis arī no televīzijas. Domāju, ka cilvēkiem un sabiedrībai kādreiz vajadzētu arī painteresēties vairāk par šiem cilvēkiem, par viņu atmiņām, jo tā faktiski ir Latvijas vēsture. Ko tik viņi nav pārdzīvojuši un piedzīvojuši savā mūžā! Tas vēl nav nekur uzrakstīts, bet tā ir dzīva vēsture.

-----

Valsts Leļļu teātra aktrise kopš tā dibināšanas 1942.gadā. Dzimusi Igaunijā. Aktiermākslas pamatus ieguva Latvju dramatiskajos kursos pie Zeltmata, bet Leļļu teātrim viņu piesaistīja brālis - rakstnieks un tulkotājs Jānis Žīgurs. Kara laikā ģimene evakuējās uz Krieviju un uzveidoja Ivanovā Latviešu mākslas ansambli, kura paspārnē Žīguri, Mirdza Ķempe un vēl daži izveidoja leļļinieku ansambli. Atgriežoties Latvijā tas ieguva oficiāla teātra statusu. Jānis Žīgurs kļuva par direktoru, Mirdza Ķempe par māksliniecisko vadītāju, Hilda Žīgure - viena no vadošajām aktrisēm. Lai gan viņu aicināja uz Nacionālo teātri, viņa tomēr palika Leļļu tēatrī.