79 gadu vecumā mūžībā aizsaukts latviešu zinātnieks, bijušais Augstākās Padomes deputāts un viens no 1990. gada 4. maija Neatkarības deklarācijas autoriem Rolands Rikards.

Dzimis 1942.gadā Rīgā skolotāja Bruno Rikarda un Elinoras dz.Lavrovskas ģimenē.

Rolands Rikards bija latviešu zinātnieks, profesors un politiķis.

 Inženierzinātņu habilitētais doktors (Dr. habil. ing., 1992). Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputāts (1990—1993). Baltijas valstu sadarbības žurnāla Revue Baltique redaktors (1990—1992). Tieslietu ministra Egila Levita padomnieks (1993—1994), Eiropas Kustības Latvijā valdes loceklis (1999). Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis (1997).

Dzīvesgājums

Dzimis 1942. gada 15. decembrī Rīgā. Studēja Rīgas Politehniskā institūta Būvniecības fakultātē, kuru beidza 1966. gadā. Strādāja par LZA Polimēru Mehanikas institūta zinātnisko līdztrādnieku (1968—1981), 1970. gadā Rīgā aizstāvēja tehnisko zinātņu kandidāta grādu.

Vēlāk bija Rīgas Politehniskā institūta Materiālu pretestības katedras docents (1981—1986).

1983. gadā Maskavas Elektronikas mašīnbūves institūtā aizstāvēja tehnisko zinātņu doktora grādu, vēlāk bija Materiālu stiprības katedras profesors (1986—1990). No 1994. gada RTU Būvniecības fakultātes profesors, Materiālu un konstrukciju institūta direktors (2001).

Līdztekus profesora darbam 1988. gadā bija viens no Latvijas Tautas frontes RTU atbalsta grupas dibinātājiem un Latvijas Zinātnieku Savienības dibinātājiem (1988), politiskās komisijas vadītājs. Latvijas Tautas Frontes 2. un 3. kongresa delegāts, ievēlēts LTF Domē. Darbojās Rīgas pilsētas Kurzemes rajona LTF nodaļā.

1990. gadā ievēlēts Latvijas Republikas Augstākajā Padomē no Rīgas 18. vēlēšanu apgabala. Viens no deklarācijas Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu darba grupas locekļiem. 

1990. gada 4. maijā balsoja par neatkarības atjaunošanas deklarācijas pieņemšanu. Strādāja pie Latvijas Republikas pilsonības atjaunošanas likuma, Imigrācijas likuma, Konstitucionālā likuma par cilvēka un pilsoņu tiesībām un pie 5. Saeimas vēlēšanu likuma.

1993. gadā aizgāja no partiju politikas, taču līdz 1994. gadam bija tieslietu ministra Egila Levita padomnieks

Miris 2022. gada 3. februārī, 79 gadu vecumā. Par viņa nāvi paziņojumu sniedza un izteica līdzjūtību tuviniekiem Valsts prezidents Egils Levits.

Pirmajā laulībā dzimusi meita Elīna, otrajā - dēls, arhitekts Mārtiņš, dz.1988.g.

Darbi

Zinātnisko pētījumu virzieni ir kompozītu un polimēru materiālu mehānika, materiālu īpašību optimizācija un identifikācija, kompozītu materiālu plīsuma mehānika, čaulu teorija, galīgo elementu metode. Vairāk nekā 300 zinātnisku darbu, to skaitā 5 monogrāfiju, autors.

Apbalvojumi un pagodinājumi

• LZA balvas par monogrāfijām čaulu teorijā (1975; 1978)
• Latvijas ZA Frīdriha Candera balva par pētījumiem kompozītu materiālu mehānikā (1996)
• Triju Zvaigžņu ordeņa Zelta Goda zīme (1997)
• Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis (1997)
• III šķiras Triju Zvaigžņu ordenis (2000)
• 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme