Jānis Krūmiņš
- Birth Date:
- 26.06.1955
- Death date:
- 20.04.2021
- Length of life:
- 65
- Days since birth:
- 25140
- Years since birth:
- 68
- Days since death:
- 1100
- Years since death:
- 3
- Patronymic:
- Imants
- Categories:
- Diplomat, Journalist, Member of the Government, Minister, MoP, Latvia, Order of the Three Stars (Latvia), Philosopher, Photographer, Politician, Public figure
- Nationality:
- latvian
- Cemetery:
- Set cemetery
Jānis Krūmiņš - latviešu politiķis, bijušais Latvijas Augstākās Padomes deputāts un īpašu uzdevumu ministrs Valsts pārvaldes un pašvaldību lietās.
Šeit ir gara un pamatīga fotogrāfa Ojāra Jansona saruna ar Jāni Krūmiņu :
Dzīvesgājums
Dzimis 1955. gada 26. jūnijā Kuldīgā. Studēja Latvijas Valsts Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē (filozofs sociologs), pēc tam īslaicīgi strādāja par arhitektūras sociologu Latvijas PSR Celtniecības zinātniskās pētniecības un eksperimentālās tehnoloģijas institūtā (1978—1980), tad par aģentūras LATINFORM fotokorespondentu (1980—1987) un par jaunatnes nodaļas vadītāju žurnālā "Liesma" (1987—1988). Daudzu fotoizstāžu un konkursu laureāts.
Atmodas kustības laikā J. Krūmiņš 1988. gadā iesaistījās LNNK un Latvijas Tautas frontē, bija laikraksta "Atmoda" redaktora vietnieks. 1989. gadā viņu ievēlēja par Rīgas pilsētas padomes deputātu, bet 1990. gadā par Latvijas Augstākās Padomes deputātu no 28. Rīgas vēlēšanu apgabala.
1990. gada 4. maijā J. Krūmiņš balsoja par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. Bija Augstākās padomes Ārlietu komisijas sekretārs, tās priekšsēdētāja vietnieks un Latvijas Tautas frontes Domes loceklis.
Jānis Krūmiņš bija viens no "Kluba 21" dibinātājiem un prezidents, un nenoliedzami - šīs nozīmīgās sabiedriskās organizācijas viens no galvenajiem ideologiem un virzītājiem. Kā zināms, tieši šis klubs radīja ideju par partijas "Latvijas ceļš" izveidošanu.
Pēc deputāta pilnvaru beigām 1993 gadā J. Krūmiņš bija viens no partijas "Latvijas Ceļš" dibinātājiem, kā kļuva par Ministru prezidenta Valda Birkava un finanšu ministra Ulda Oša padomnieku (1993—1995). No 1995. gada viņš bija Dienvidkorejas goda konsuls Latvijā. 1998. gadā J. Krūmiņš izstājās no "Latvijas Ceļa" un iestājās Jaunajā partijā.
2000. gadā viņš kļuva par Rīgas domes priekšsēdētāja Andra Ārgaļa padomnieku, bet vēlāk tika apstiprināts par īpašu uzdevumu ministru Valsts pārvaldes un pašvaldību lietās Andra Bērziņa valdībā (amatu ieņēma līdz 2002. gadam). Bijis Latvijas Ārpolitikas biedrības loceklis.
Apbalvojumi
2000. gadā J. Krūmiņu apbalvoja ar trešās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni un goda zīmi par piedalīšanos 1991. gada janvāra barikāžu laika notikumos.
Literatūra
- Tālavs Jundzis. 4. maijs: Rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds "Latvijas Vēsture", 2000.
Source: wikipedia.org, timenote.info
No places
Relations
12.07.1900 | Starptautiskā fotogrāfu diena - sv.Veronikas diena
10.07.1988 | Nodibināta Latvijas Nacionālās Neatkarības Kustība (LNNK)
07.10.1988 | Iznāk LTF informācijas biļetena «Atmoda» pirmais numurs latviešu un krievu valodā
Kad 1988.gadā izveidojās Latvijas Tautas fronte, tās valde nolēma izdot laikrakstu, taču jauna laikraksta izdošanai bija vajadzīga atļauja no Maskavas. Latvijā atļāva reģistrēt izdevumu kā „informatīvo biļetenu”. Par redaktori avīzei kļuva Elita Veidemane
08.10.1988 | Izveidota Latvijas Tautas Fronte
Latvijas Tautas fronte bija sabiedriski politiska kustība un organizācija Latvijas PSR un Latvijā Atmodas laikā no 1988. gada. Pēc 5. Saeimas ievēlēšanas 1993. gadā tā darbojās kā mazietekmīga organizācija. Likvidējās 1999. gadā.
23.08.1989 | Baltijas ceļš - Balti kett - Baltijos kelias - Балтийский путь
23.04.1990 | LR Pilsoņu Kongresa vēlēšanas
1990. gada 8.-23. aprīlī notika LR Pilsoņu Kongresa vēlēšanas, kurās 707 772 iedzīvotāji (678 862 pilsoņi un 28 910 pilsoņu kandidāti) ievēlēja 232 delegātus
04.05.1990 | Latvijas Republikas neatkarības atjaunošana
13.12.1990 | Latvijas Tautas Fronte nodod Latvijas Republikas Augstākajai Padomei savāktos 911 086 parakstus pret PSRS līgumu
13.01.1991 | Notiek Latvijas Tautas Frontes Domes izsludinātā Vislatvijas tautas manifestācija
Latvijas Tautas Frontes Dome izsludina Vislatvijas tautas manifestāciju, lai 13. janvārī atbalstītu likumīgi (gan vēl pēc okupācijas laika likumiem) ievēlēto valdību, kā arī pieņēma lēmumu apsargāt stratēģiski svarīgākos objektus.
17.01.1991 | Trauksme uz barikādēm
1991.gada 17.janvārī Rīgā uz barikādēm tiek izsludināts trauksmes stāvoklis