Dzimis  Kazimira Konstantina Plātera un Izabellas Ludvikas Borhas 7 bērnu ģimenē. Grāfs (Šlosberga/ Pilskalne, Līksna).

1794. gada Kostjuško sacelšanās pret Krievijas okupāciju dalībnieks, tāpēc dzīvoja ārzemēs, atgriezās 1803. gadā.

1803. gada 6. janvārī noslēdzis laulību ar Zībergu dzimtas pēdējo pārstāvi Izabellu Helēnu Zībergu un piekritis pieņemt arī sievas uzvārdu. Tā likti pamati varenai Plāteru - Zībergu dzimtai Latgalē un tās apkārtnē.

1803. gada 10. jūlijā pēc vecā stila (22. jūlijā pēc jauna stila) imperators Aleksandrs I parakstīja aktu viņš parakstīja aktu, kas ļāva grāfam Mihalam Plāteram papildināt savu vārdu ar sievastēva vārdu un turpmāk viņu mantinieki sauksies par grāfuiem Plāteriem-Zībergiem.

1805. gadā Viļņas universitātes goda biedrs 

1815. gadā  Kurzemes literatūras un mākslas biedrības dibinātājs 

1816-1819 Viļņas civilā gubernatora vietnieks, Viļņas masonu ložu dalībnieks un dibinātājs, Vitebskas un Mogiļevas guberņu skolu inspektors,

1820. gadā pirmais sniedzis operatīvi informāciju presē Jelgavas vācu laikrakstā "Allgemeine Deutsche Zeitung für Russland" par Līksnas meteorītu . Esot uzrakstījis eseju par meteorītu "Über Meteorit Lixna” (ar tabulām), kas nav saglabājusies.  

1820. gada 12. (24.) novembrī viņš uzrakstīja vēstuli vācu ķīmiķim, kurzemniekam baronam Teodoram Grothussam (dzimis kurzemnieku ģimenē, kamēr viņa vecāki uzturējās Leipcigā - tulka piezīme), kurā viņš sniedza dažus paskaidrojumus. un viņa raksta papildinājumus, kā arī nosūtīja "dārgajam Grotthus kungam" dažus "aerolīta fragmentus":

1821. gada martā zinātniskajā žurnālā Annalen der Physik, kas tika publicēts Leipcigā, Grotthuss publicēja savu rakstu, kas veltīts Liksnas meteorīta ķīmiskā sastāva izpētei. Publikācijas sākumā viņš vārdu pa vārdam nokopēja Plātera-Zīberka piezīmi no laikraksta "Allgemeine Deutsche Zeitung für Russland", bet nez kāpēc ignorēja jauno informāciju no grāfa vēstules 

1822. gadā The Edinburgh Philosophical Journal publicēja arī Grotthusa Kurzemes meteorīta ķīmisko analīzi un īsu kopsavilkumu par grāfa Plātera-Zīberka rakstu

Daži aerolīta fragmenti palika pie grāfa Mihala Plātera-Zībera Pilskalnē. 

1828. gada februārī vienu no tiem, Politehniskā institūta sagatavošanas skolas audzēknis grāfa Kazimiers Plāters-Zīberks ziedoja Varšavas Karaliskās universitātes mineraloģiskajai kolekcijai, par ko ziņoja periodiskais izdevums "Dziennik Wileński" 

Finansējis baznīcu celtniecību Ozolmuižā (1830) un Subatē (1831).  

Laulībā dzimuši 12 bērni, daži miruši bērnībā. Sadalot īpašumus, pieaugušie bērni saņēmuši mantojumu.

Jaunākais dēls Staņislavs Kazimirs Plāters - Zībergs kļuva par Arendoles un Kalupes muižas īpašnieku.

Dēls Henriks Plāters - Zībergs - Līksnas, Nīcgales, Vaboles īpašnieks.

Vecākais bērns - meita Ludvika Plātere - Zīberga apprecējas ar Varakļānu muižas īpašnieku grāfu Karolu Jeržiju Janu Borhu.

Eleonora? (1816-1840), apbedīta Patmaļu kapos. Norādīta kā Mihala un Izabela meita.

Miris (pēc Pulvisa versija 1863. gada 1. novembrī) 1862. gadā Šlosbergā (Pilskalnē). Abedīts Līksnas Patmaļu kapos blakus agrāk mirušai dzīvesbiedrei.