Dažādās publikācijās atrodami atšķirīgi E.Šillera dzīves dati. Pēc dokumentiem secināms, ka dzimis Talsos 1889. gada 3. augustā pēc vecā stila jeb 16. augustā pēc jaunā stila. Tēvs mežsargs Ādams Šillers, māte Anna Šillere, dzim. Rozentāle, mākslinieka Jaņa Rozentāla māsa. 

Līdz astoņu gadu vecumam ģimene dzīvoja Laidzes pagasta "Purviņu" mežsargmājā. Pēc tam ģimene pārvācās uz Saldu, dzīvoja pie Jaņa Rozentāla.

Beidzis Saldus pils. skolu (1905). Jau skolas gados vecāko brāļu ietekmē pievērsies kreisiem uzskatiem.

Strādājis par fotogrāfa mācekli. Piedalījies revolucionārajā kustībā. No 1907. līdz 1909. gadam apcietinājumā Kuldīgas cietumā.

Laikrakstu redakciju darbinieks Ventspilī un Liepājā (1911-15). No 1915. līdz 1917. gadam izsūtījumā Jeņiseiskas gub. 

No 1919.gada dzīvo Maskavā. Darbojies PSRS latv. preses izdevumu (laikr. "Krievijas Cīņa", žurn. "Strēlnieks", "Celtne") redakcijās.

1925. gadā Maksavā reģistrēja laulību ar Mariju Tkaču.Ģiemē dzimis dēls Juris, meita Žanna.

No 1932. līdz 1935. gadam ģimene dzīvoja Čeļabinskā, kur E.Šillers strādāja par redaktoru apgabala izdevniecībā. Vēlāk ģimene atgriezās Maskavā. 1937. gadā Eduards Šillers tika apcietināts un 1938. gadā Butovā sodīts ar nāvi. 1958. gadā reabilitēts.

Pirmās korespondences publicējis 1906. gadā. Pirmais dzejolis - "Viņš nepārnāks vairs..." laikraksta "Ventas Straume" pielikumā 1911.10.XII. No 1912 publiēja. satīr. dzejoļus (no 1914 ar pseidonīmu Sprunguļu Juris). Liriskajā dzejā dominē sociāli tendēta strādnieku dzīves tematika, sāpes par 1905. g. kritušajiem varoņiem; romaniskos. izteiksmes līdzekļos, simboliskās dabas ainās vietumis J. Raiņa ietekme. Padomju Krievijā sarakstītajos dzejoļu krājumos "Grāmata. Cīņas un uzvaras dziesma" (1926), "Uzvaru gājiens" (1933) attēloti latviešu strēlnieki, sociālisma celtniecība, lauku kolektivizācija. Dzejoļu krājumā "Zeme, kur cilinderus buktē" (1924), periodikā publicētie satīriski feļetoni un viencēlieni vērsti pret neatkarīgās Latvijas politisko iekārtu, tās darbību, īpaši sociāldemokrātiem, pēc 1934 - pret K. Ulmaņa režīmu. Lugā "Kaķpēdiņš un Vabulīte" (1925) parodēta K. Skalbes pasaka "Kā es braucu Ziemeļmeitas lūkoties"; komēdijā Pēdējais sprediķis" (1926) apkarota reliģija. Lugā "1905. gads" (1927) tēloti 1905. g. revolūcijas notikumi kādā Kurzemes muižā, saistītā valodā sacerētajā lugā "Klints un Akmens" (1928) - latviešu strēlnieki frontē un darba gaitās. Publicējis aprakstus, atmiņas par 1905. g. revolūciju. Tulkojis A. Puškina, N. Asejeva, D. Bednija, H. Heines, F. Šillera u.c. autoru dzejoļus. Izdota dzejoļu izlase "Mana dziesma" (1973).