Dzimis Vecpiebalgas mācītājmuižas kalpotāju ģimenē. Beidzis Vecpiebalgas draudzes skolu, bijis palīgskolotājs Liepkalnē, Ogrē, 1869-1899 skolotājs Cempu Jaunvāles skolā. Aktīvs sabiedriskajā dzīvē un Vidzemes zemnieku kustībā, tāpēc 1864.g. decembrī apcietināts. 1899.g. apmeties Valmieras Pārgaujā, iztiku pelnījis ar mūzikas un vācu valodas privātstundām. Klusībā atbalstījis 1905.gada revolūciju, bet pats tajā nav piedalījies. Traģiski zaudējis dēlu un dzīvesbiedri, palicis bez darba, izdarījis pašnāvību, noslīcinoties Gaujā. G.Merķeļa, K.Valdemāra, jaunlatviešu ietekmē rakstījis formā neveiklus, bet iejūtīgus dzejojumus par latviešu zemnieku beztiesisko dzīvi, dziļo postu un brīvības cīņām: "Latviešu tautas gājums, sevišķi Vidzemē" (sarakstīts 1862.g.), "Latviešu Jāņu dienas dziesma 1863" ; abi publicēti žurnālā .1867.g. maija grāmatā anonīmi, J.Kalēja (Kuzņecova) rakstā latviešu burtiem, ar krievisko tulkojumu līdzās. Vēl zināmi Austriņa darbi "Karš starp ritergaru un brīvības varu" , "Kāds vārdiņš par Vecpiebalgas baznīcā gājējiem" (abi sarakstīti 1863.g.), "Laiku grāmata priekš Jaunbrengul, Cempu un Jaunvāles pagastiem" (1928). Austriņa dzejojumi izplatīti galvenokārt rokrakstos, anonīmi. Austriņa darbiem raksturīga domas skaidrība un uzdrīkstēšanās spēks.

Apbedīts Trikātas kapos.

Avots: Valmieras bibliotēka