“Šis krietnais mācītājs un teicamais latviešu valodas pazinējs un cienītājs, kas tikai sava mūža pēdējā pusē nevarēja saprasties un satikt ar latviešu nacionālās atmodas darbiniekiem, savās draudzēs nopietni rūpējies par tautas izglītību.”

J.Janševskis

***

Vācu izcelsmes mācītājs, teologs, skolotājs, publicists. Latviešu-vācu (4000 vārdu) un vācu-latviešu (8000 vārdu) vārdnīcas sagatavotājs

Dzimis 1802 28. okt. (9. nov.) Edzes māc. muižā (Medzes?) mācītāja Kristiāna Vilhelma Brašes ģimenē.

1816 izplatījis Jauno derību latviešu valodā (400 eksemplāru).

1820.- 1822.g. studējis teoloģiju Tērbatas universitātē,

1823.- 1825.g.  strādājis par mājskolotāju Vecsaulē.

No 1825.gada bijis palīgmācītājs, vēlāk-

1826.- 1870.g. - mācītājs Nīcā un Bārtā.

Nīcā ierīkojis pirmo skolu

Latviešu valodas gramatikas terminu izstrādes veicinātājs. Latviešu valodā ir ieviesis vairākus ģeometrijas terminus (piemēram, līnija, trijstūris, četrstūris, katete).

Dzīvojis Liepājā.

No 1826.gada publicējies laikrakstos: "Latviešu Avīzes",  "Tas Latviešu Ļaužu Draugs" u.c.

Darbojies Latviešu literatūras draugu biedrībā, bijis aktīvs baltvācu tradīciju aizstāvis, nesamierināms jaunlatviešu ideoloģijas pretinieks. No viņa polemikām vācu periodikā radies apzīmējums "jaunlatvieši" (Jungletten).

Viņa recenzija par par J. Alunāna “Dziesmiņām” (Das Inland. - 1856. - Nr. 37)  uzsāka polemiku ar jaunlatviešiem, arī grāmatniecības jautājumos.

Miris Liepājā, apbedīts Nīcā.

Darbi:

• Braše G. Kā Paleijas Jānis savu būšanu kopis. [Padomu grāmata stāstu formā].- 1844.
• Braše G. Īsa rēķināšanas mācība. [Mācību grāmata].- 1835.
• Braše G. Īsa pamācīšana latviešiem, kas savu valodu labāki grib pazīt un caur to par labiem rakstītājiem palikt.- 1857.
• Braše G. Priekšzīmju krājums rakstītājiem.- 1859.
• Braše G. Mērīšanas mācība. -1862.