Fēlikss Tarto
- Дата рождения:
- 15.10.1893
- Дата смерти:
- 15.06.1971
- Продолжительность жизни:
- 77
- Дней с рождения:
- 47690
- Годы с рождения:
- 130
- Дни после смерти:
- 19323
- Годы после смерти:
- 52
- Категории:
- Жертва репрессий (геноцида) советского режима, Кавалер ордена Виестурс, Кавалер ордена Лачплесис, Кавалер ордена Трёх звёзд, Участник Первой мировой войны
- Национальность:
- латыш
- Кладбище:
- Лесное кладбище (Рига)
TARTO FĒLIKSS Jāņa dēls
6. Rīgas kājn. pulka virsleitnants.
Ordenis piešķirts 1921. gadā
Dzimis 1893. g. 15. okt. Valkā. Izglītojies tirdzniecības skolā.
No 1915. g. grāmatvedis Petrogradā.
Krievu armijā iestājies brīvprātīgi 1916. g. janv., dienējis 2. rezerves bataljonā.
1916. g. beidzis Gatčinas praporščiku skolu, pēc tam nosūtīts uz fronti.
1917. g. maijā paaugst. par podporučiku. Apbalv. ar Staņislava ordeņa III šķ.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 17. jūn., piedalījies kaujās pret bermontiešiem, vēlāk Latgalē pret lieliniekiem.
1919. g. 8.-9. okt. naktī T., saņēmis uzdevumu apturēt ienaidnieka uzbrukumu pa Jelgavas šoseju Rīgas virzienā, ar savu rotu līdz pēdējai iespējai atsita visus triecienus, tā dodams iespēju citām daļām sakārtoties un ieņemt kaujas pozīcijas.
Dienestu turpinājis arī pēc brīvības cīņām.
1923. g. beidzis virsnieku kursus, paaugst. par kapteini.
1934. g. pārvietots uz 4. Valmieras kājn. pulku, paaugst. par pulkvedi-leitnantu, bataljona komandieris.
Piešķirta jaunsaimn. Mārcienas muižā.
Apbalv. ar TZO V šķ.
1940.-1941. g. dienējis 24. teritoriālā korpusa 181. strēln. divizijā.
1941. g. jūn. deportēts, ieslodzīts nometnē Noriļskā. Pēc izsūtījuma atgriezies Latvijā, dzīvojis Rīgā, pensionārs.
Miris 1971. g. 15. jūn.
Apbedīts Rīgā, Meža kapos.
Papildinformācija:
LK 1939(41): Apbalvots ar Viestura ordeņa III šķ.
Источник: lkok.com
Нет привязок к месту
Взаимоотношения не установлены
11.11.1919 | Bermontiāde: Rīga atbrīvota. Sākas pārējās Latvijas atbrīvošana no krievu- vācu iebrucējiem
Pēc Vācijas atbalstītās Rietumkrievijas brīvprātīgo armijas sakāves Rīgā, Latvijas armija uzsāka pārējās Latvijas atbrīvošanu gan no Kurzemes izdzenot Rietumkrievijas armiju, gan no Latgales - boļševistiskās Krievijas Sarkanarmiju.