Jankaus-Jankavs, Visvaldis

LKOK nr.3/2054 

Apbalvots par 1919. gada oktobra cīņām pie Rīgas vecā Dzelzs tilta.

Ordenis piešķirts 1927. gadā

Kareivis Rezerves inženieru rotā.

Dzimis 1895. gada 7 novembrī Vietalvas pagastā, Skriņos. Izglītojies Rīgas pilsētas komercskolā, pēc tam RPI Arhitektūras fakultātē. 

Mācības turpinājis arī 1. pasaules kara laikā Maskavā, kad RPI evakuējās uz Krieviju.

1918. gada rudenī atgriezies Latvijā, studējis Baltijas Tehniskajā augstskolā. Studentu biedrības Austrums biedrs

1918. gada 6. decembrī brīvprātīgi iestājies Igaunijas armijā, vispirms Narvā aizsargu (kaitselita) vienībā, pēc tam Rakveres pulkā. Baltijas bataljonā. Apbalvots ar Igaunijas Brīvības cīņu piemiņas zīmi.

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 6. oktobrī, piedalījies kaujās pret bermontiešiem pie Rīgas.

1919. gada  oktobrī Jankaus palīdzēja sastādīt Rīgas aizsardzības pozīciju plānu, spēcīgā apšaudē veica pozīciju fotografēšanu, tā sekmēdams štāba darbību; 15. oktobrī brīvprātīgi pieteicās galīgi izgriezt Rīgas dzelzstiltu, kopā ar 3 kareivjiem spēcīgā ugunī pirmais uzrāpās uz tilta un veica uzdevumu. 

Atvaļināts 1920. gada 3. janvarī Pievērsies žurnālistikai. 1922. gada laikraksta "Latvis" līdzstrādnieks.

1923. gada "Letas" korespondents Maskavā, turpinājis studijas LU.

No 1933. gada Ārlietu ministrijas Preses nodaļas sekretārs.

1939. gadā pensionēts. Turpinājis nodarboties žurnālistikā, rakstījis arī dzejas, stāstus. Apbalvots ar dažiem ārzemju ordeņiem. 

1941. gadā arestēts, deportēts uz Krieviju.

1942. gada 22. aprilī PSRS leTK Sevišķā apspriede notiesāja Jankausu uz 10 gadiem (KPFSR KK 58-10. 58-11). Atradies Astrahaņas cietumā Nr. 1. Par turpmāko likteni ziņu nav.