Kārlis PURIŅŠ

1883 – 1947

Dzimis 1883. gada 5. oktobrī Smiltenē, Vidzemē, lauksaimnieka ģimenē.

Studējis Maskavas universitātē vēsturi un filoloģiju, 1911. gadā ieguvis grādu jurisprudencē.

Uzņemts par zvērinātu advokātu Maskavas Tiesu palātas apgabalā. 1918. gadā atgriezies Latvijā un pēc valsts proklamēšanas iecelts par pirmo finanšu ministru, šo posteni, ar dažu mēnešu pārtraukumu, ieņēmis divreiz līdz 1921. gadam. Tautas Padomes loceklis un 1920. gadā ievēlēts par 1. Satversmes Sapulces locekli no Demokrātu savienības.

Latvijas Universitātes dibināšanas organizācijas padomes loceklis. 1919. gadā ievēlēts par Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes pirmo dekānu, pēc tam bijis docents finanšu zinātnes katedrā.

1925. gadā iecelts par senatoru Senāta Administratīvā departamentā, kur strādājis līdz Senāta likvidēšanai 1940. gada novembrī.

Senatora amatu savienojis ar docenta amatu Latvijas Universitātē. 1937. gadā aizstāvējis doktora disertāciju un ievēlēts par profesoru. No 1938. gada Latvijas Valsts saimniecības padomes loceklis.

Izdevis grāmatu „Kooperatīvais un tirdzniecības kredīts Latvijā” un „Finanšu zinātnes kursu”. Presē publicēti daudzi raksti par nodokļu tiesībām un saimnieciskiem jautājumiem.

1944. gadā devies trimdā uz Vāciju.

Miris 1947. gadā Vācijā, Grēvenē.

Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa 3. šķiru 1926. gadā.