Kārlis Zemdega bija latviešu tēlnieks.

Dzimis Cīravas pagasta "Gaiļos" lauksaimnieku Jāņa un Annas Baumaņu ģimenē, vienpadsmitais no četrpadsmit bērniem.

Skolas gaitas sāk Cīravas pagastskolā. Mācību laikā radusies nopietna interese par zīmēšanu.

Beidzis Aizputes pilsētas skolu. Mēģinājis izdarīt pašnāvību, tādēļ aizvests uz Kēnigsbergu ārstēties.

Zemdega mācījās Blūma zīmēšanas skolā Rīgā, pēc tam — Mākslas akadēmijā (gan tēlniecību, gan glezniecību).

1927. gadā viņš ar darbu "Jēkaba cīņa ar eņģeli" beidza Tēlniecības meistardarbnīcu Konstantīna Rončevska vadībā. Tā kā viņa ģimene materiāli neatbalstīja viņa studijas, Kārlim bija pašam jāpelna nauda pašam. 1926.-1940.g. bija skolotājs Rīgā.

Strādājis par pedagogu Mākslas akadēmijā - Tēlniecības meistardarbnīcas vadītājs (1940 - 1941), profesors (1947 - 1962) un līdztekus strādājis pie pasūtījumiem.

Zemdegas pazīstamākie darbi veltīti Rainim, viņš veidojis:

• Raiņa kapa pieminekli Raiņa kapos Rīgā (1935),
• Raiņa pieminekļa Rīgā, Esplanādē meta autors (materiālā īstenojuši tēlnieki L. Blumbergs un A. Gulbis 1965. gadā),

Veidojis vairākus piemiņas monumentus Pirmajā pasaules karā kritušajiem un Brīvības cīņu upuriem piemēram,

• Raunas Brīvības piemineklis "Koklētāja" (1933),
• "Tālavas taurētājs" Rūjienā (1937),
• Dobeles Atbrīvošanas piemineklis (1939),
• "Koklētājs" Talsos (pēc Kārļa Zemdegas ieceres veidojis V. Titāns 1996. gadā).
• Piemineklis "Sējējs" Rūjienā veltīts kādreizējam Latvijas Ministru prezidentam Arturam Alberingam (1876 - 1934).

Viņš pārsvarā darinājis monumentālus darbus, nevis portretus vai figurālus tēlus.

Bija dēls Klāvs un meita Māra Zemdega (1935), aktrise.

Cīravas pagastā bijušo "Gaiļu" mājvietā, kur dzimis tēlnieks, uzstādīts piemiņas akmens.

Ārējas saites

• Raiņa kapa piemineklis
• "Tālavas taurētājs" Rūjienā
• "Sējējs" Rūjienā
• "Koklētājs" Talsos
• Raunas Brīvības piemineklis "Koklētāja"
• Dobeles Atbrīvošanas piemineklis