Pēteris Lūcis  bija latviešu aktieris, režisors un skatuves mākslas pedagogs.

Pēteris Lūcis ir dzimis Jelgavas apriņķa Jaunsvirlaukas pagastā Salgales muižas kalpa ģimenē. Mācījās Jelgavā.

1931.gadā Lūcis pabeidz Zeltmata Latvju dramatiskos kursus.

Laikā no 1930. līdz 1938. gadam darbojies Zemnieku drāmas teātrī.

No 1938. strādāja arī par konsultantu Sabiedrisko lietu ministrijā.

1939. gadā attēloja Oskaru Kļavu pirmajā latviešu pilnmetrāžas skaņu spēlfilmā "Zvejnieka dēls". Darbojies Dailes teātrī, Jelgavas drāmas teātrī.

No 1957. līdz 1991. gadam bija Valmieras teātra galvenais režisors (1940. gados bijis viens no teātra režisoriem), kur ar viņa vārdu ir saistītas tādas izrādes kā Ā.Alunāna "Seši mazi bundzenieki" (1955, 1964), J.Janševska "Dzimtene" (1968), V.Sauleskalna "Meldermeitiņa" (1980, 1991), Hellas Vuolijoki drāmu cikls: "Akmens ligzda" (1958, 1976), "Niskavuori maize" (1964), "Ardievu, Niskavuori!" (1968), "Niskavuori saimnieces jaunība" (1973), "Niskavuori Heta" (1974). Papildu Oskara Kļavas attēlošanai teātrī un kinofilmā, viņš teātrī attēlojis tādus tēlus kā Matiass Klauzens G.Hauptmaņa lugā "Pirms saules rieta" (1977) un Indrānu tēvs R.Blaumaņa "Indrāni" (1978) - divas lomas kas ietilpst latviešu teātra mākslas zelta fondā.

No 1974. līdz 1978. gadam bija Latvijas Valsts konservatorijas Valmieras Drāmas teātra aktieru kursa vadītājs.

1949. gadā Pēterim Lūcim piešķirts Latvijas PSR Nopelniem bagātā skatuves mākslinieka, bet 1967. gadā — Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieka goda nosaukums.

1982. gadā piešķirta LPSR Valsts prēmija.

1988. gadā Pēteris Lūcis daudzu citu pazīstamu aktieru un kultūras darbinieku skaitā atbalstīja priekšlikumu atzīt sarkanbaltsarkano krāsu sakopojumu par Latvijas nacionālo simboliku un sarkanbaltsarkano karogu par nacionālo karogu «Padomju Jaunatnes» organizētajā sabiedriskās domas aptaujā.

Foto: Slampes iela, Valmiera. Fotogrāfs: nezināms. 12,5x18 cm.

Filmogrāfija

• 1939 — "Zvejnieka dēls" — Oskars