barons Karls Vilhelms fon Manteifels, saukts Scēge  - Kurzemes muižnieks, virsnieks, literāts.

Dzimis 1872. gada 8. jūlijā Gaiķu muižā (Schloss Gaicken), Kazdangas majorātkunga un apriņķa maršala Karla Georga (1846-1895) un Aleksandrīnes Alises (dzim. Felkerzāmas) ģimenē.

Studējis Bonnā un Hallē, saņemot Dr.Phil grādu.

Aizrāvās ar liberālisma idejām un veica demokrātiskus pārkārtojumus muižā, labprāt atbalstīja māksliniekus, vasarās Kazdangas kungu mājā dzīvoja un viņa viesmīlību baudīja latviešu gleznotāji Jānis Valters un Vilhelms Purvītis, kā arī lietuviešu gleznotājs Petrs Kalpakas.

Kungu māju interjeru greznojušas daudzas mākslinieku gleznas un sarkankoka mēbeles, ievērojama mākslas darbu kolekcija un viena no leilākajām privātajām bibliotēkām Baltijā. 

1905. gada revolūcijas laikā Kazdangas pils tika nodedzināta, bojā gāja lielākā daļa iekštelpu apdares un iekārtojuma, iznīcinātas gadsimtiem krātās kultūras vērtības. Pils nodedzināšana liberālajam baronam Karlam bija ne tik daudz materiāls, cik morāls trieciens, kas pilnībā iznīcināja viņa līdzšinējos uzskatus un attieksmi pret kazdandzniekiem un latviešiem kopumā.

Kā raksta mākslas vēsturnieks Imants Lancmanis, barons Mantefeils iegūst: „…latviešu nīdēja simbolu, taču viņa liktenis atspoguļoja iekšējo traģēdiju, ko nācās pārdzīvot tiem liberālajiem muižniekiem, kuri bija iedomājušies spēt atrast kopīgu valodu ar latviešiem un domājās darījuši tiem labu.”

1906. gadā bijis Aizputes apriņķa maršals.

1906. g. -1911. g. Kurzemes vācu biedrības dibinātājs un prezidents

Laikā no 1908. līdz 1914. gadam aktīvas Baltijas ģermanizācijas ideologs, savās 12 muižās nometināja 4000 vācu zemniekus no Volīnijas.

Sākoties 1. Pasaules karam, vispārējo represiju pret vācbaltiešiem ietvaros, viņu deprtēja uz Sibīriju, Tomskas guberņu. Izbēdzis no izsūtījuma, caur Somiju ieradies Vācijā, kur kā brīvprātīgais iestājās Prūsijas 2. gvardes dragūnu pulkā.

No 1918. līdz 1920. gadam dienēja Dzelzs divīzijā. Demobilizējies, dzīvoja savos īpašumos Vācijā (īpašumi jaundibinātajā Latvijā 1920. gados tika nacionalizēti), rakstīja dzeju un publicēja savas pārdomas par politiku.

Sākoties 2. pasaules karam brīvprātīgi pieteicās Vācijas armijā, dienēja kavalērijā kā ritmeistars.

1945. gadā saņemts gūstā un līdz 1946. gadam atradies filtrācijas nometnē amerikāņu okupcijas zonā.

Miris 1948. gada 4. martā.