Valmierā, Diakonāta ielā 3.

Tur sava vīra tirgotāja Mārtiņa Kreišmaņa (Martin Kreiβschmann; 1861 Dikļos – 1947 Valmierā) namā dzīvoja Olga Voldemāra Matilda (Olga Woldemare Mathilda Kreiβschmann; 1871–1935 Valmierā) ar diviem dēliem, topošajiem mūziķiem – Oļģertu (Mārtiņš Oļgerts 1904 Valmierā –1945/46? Krievijā) un Nikolaju (1912 Valmierā – 1983 ASV). Ar svaini Francim Balodim tuvākas draudzības saites neizveidojās, jo pārāk jūtama bija vecuma starpība – vairāk nekā divdesmit gadu. Pretēji tas bijis ar māsu, ar kuru vienmēr „uzturēta radošanās” (Liesma, 2004, Nr. 75, 5).  

Ar nākamo znotu viņa tēvs – skolotājs Balodis iepazinās Latviešu biedrībā 1884. gadā. Komerczinību studijas uzsākušais Mārtiņš (Mārcis) Kreišmanis apkārtējos pārsteidzis ar savu nerimstošo enerģiju un mērķtiecību, biedrības nākotnes saimniecisko un finansiālo redzējumu. Līdz pat biedrības likvidācijai 1940. gadā viņā darbojies un ievēlēts priekšniecībā, dažādās komitejās – revīzijas, kārtības, svētku, kultūras, teātra un jautrības u.c. No 1912. gada veicis kasiera pienākumus (Valmieras Latviešu biedrības protokolu grāmata 1890–1912; LVVA, 3068. f., 1. apr., 1., 10. l.). 1894. gada vasarā Mārtiņš un Olga salaulājās Valmieras Sīmaņa baznīcā (LVVA, 235. f., 7. apr., 670. l.). 19. gs. mijā, pie savas mātes Annas (dzim. Kreiβschmann) radiem Valmieras apmeklējuma reizēs uzturējās vēlākais nozīmīgu zinātnisku atklājumu autors fizikālķīmijā un stereoķīmijā, vairāku akadēmiju un zinātnisku biedrību loceklis un augstskolu goda doktors Pauls Valdens (1863–1957). Tuva draudzība izveidojusies ar attālāku radinieku – ievērojamo Valmieras draudzes skolas skolotāju un novadpētnieku Voldemāru Dāvidu Balodi (1848–1918), jo Mārtiņa Kreišmaņa kundze, dzimusi Balode, nākusi no pazīstamajām Voldemāra Baloža mājām, kur dzimis arī dzejnieks Rieteklis (īst. vārdā Jūlijs Rieteklis). (Liesma, 1987, Nr. 34., 3). 

Nav ziņu par pirmdzimto atvasi, meitu Annemariju (dzim. 1897), bet abu viņu dēlu likteņi būs kara vētrās locīti un traģiski. Jaunākajam – Nikolajam mūžs noslēgsies septiņdesmit gadu vecumā tālu no dzimtenes, bet vecākā –Oļģerta dzīves pēdējās stundas joprojām nav noskaidrotas (Liesma, 2004, Nr. 75, 5; vip.latnet.lv/LPRA/muziķi.htm).