Dāvja Baloža sieva

Hernhūtiešu saiešanā Jaunveļķos noskatīto Annu Stiglicu, no Valmiermuižas pagasta Vagaļiem, Dāvis bildinājis, būdams pavisam jaunos gados.

Gredzenus mijuši 1842. gadā un laulājušies Valmieras baznīcā.

Bērni – meitas

• Kristīne (dzim. 1844),
• Ane (dzim. 1850),
• Marija (dzim. 1853) un dēli
• Jānis Reinholds (dzim. 1846),
• Voldemārs Dāvids (dzim. 1848; profesora Franča Aleksandra Baloža tēvs),
• Jūlijs Eduards (dzim. 1856)

– jau no mazotnes redzēja vecāku saskaņu gan mājas solī, bērnu audzināšanā, gan kopīgajā sirdslietā – uzticīgā kalpošanā brāļu draudzes labā. 

Zīriņa, Ingrīda. Profesora Franča Baloža dzimta

***

Dāvis (Dāvids) 1871. gada vasarā uzceļ jaunu saiešanas namu. „Dieva vārdus ar aizrautību teic gan pats, gan aicina runāt un dziedāt visus klātesošos ticības brāļus un māsas. Sprediķus nāk klausīties pat no citām draudzēm. Ticības lietās Anna it visā atbalsta vīru. Neizlaiž nevienu pulcēšanās reizi Baložos [..] bijusi ciema kambara dvēsele, kas rūpējusies par to, lai kambaris allaž būtu mīļš un patīkams visiem tiem, kas viņu apmeklējuši. Drīz pēc viņas nāves 1887. g. ciema kambaris pavisam apklusis un viņa ziedu laiks pagājis” (Enzeliņš 1932, 159). Viscītīgākais vectēva Jēkaba un tēva Dāvja runu klausītājs ir pastarītis Jūliņš (Jūlijs Eduards), kuru pēc daudziem gadiem mēs pazīsim kā dzejnieku Rietekli (Liesma, 2006, Nr. 30, 5).