Dzimusi 1902. gadā skolotāju Indriķa un Ellas Rītiņu ģimenē.

Pirmā pasaules kara laikā bijusi bēgļu gaitās Krievijā.
Mācījusies Larinas ģimnāzijā Maskavā.
Pēc atgriešanās Latvijā beigusi Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultāti ar filozofijas kandidāta grādu (1927).
Studējusi Latvijas Universitātes Vēstures fakultātē, bet studijas nav beigusi.
Ieguvusi pilnas pamatskolas skolotājas tiesības (1930).

Studiju laikā strādājusi Indriķa Rītiņa vadītajā 4. ģimnāzijā par sekretāri.
Pirms Otrā pasaules kara strādāja Rīgas 36. un 9. pamatskolā, Natālijas Draudziņas skolā par latviešu valodas un vēstures skolotāju.
Otrā pasaules kara laikā strādāja Rīgas 9. pamatskolā.

Pēc kara nodarbojusies tikai ar tulkošanu.
No krievu valodas tulkojusi: 
V. Grosmana romānu „Stepans Koļčugins” (1-2, 1941), 
S. Maršaka lugu „Divpadsmit meneši” (kopā ar J. Plaudi), 
A. Čehova stāstus „Stepe”, „Divkauja”, „Puikas” (visi 1946), 
V. Kaverina romānu „Divi kapteiņi” (1-2), 
N. Ostrovska „Vētrā dzimušie”, 
I. Turgeņeva krājumu „Stāsti” (visi 1947), 
I. Kozlova atmiņas „Krimas pagrīde” (1948) u.c.

Mirusi 1949. gadā.