Edīte Pfeifere Frandsena

Добавить Фото!
Дата рождения:
20.01.1914
Дата смерти:
13.06.2005
Продолжительность жизни:
91
Дней с рождения:
41043
Годы с рождения:
112
Дни после смерти:
7661
Годы после смерти:
20
Дополнительные имена:
Pfeifers, Feifere, Feifers, Kalniņa, Fransena
Категории:
Балерина, танцор балета, Крест признание (лв), Педагог, учитель, умер в эмиграции
Национальность:
 латыш
Кладбище:
Указать кладбище

Dzimusi Rīgā, mirusi Kopenhagenā. Latvijas Nacionālās operas primabalerīna. 

Savas mākslinieciskās tieksmes Edīte Feifere mantojusi no mātes. Viņas tēvoči Somijā bija pazīstami aktieri, māte dziedājusi Rīgas vācu teātra korī, bet brālis beidzis mūzikas skolu. Ģimenes tradīcijas ir tādas, ka arī Edītei Feiferei jāmācās klavieru spēle, taču agrā bērnībā modusies interese par dejas mākslu viņu ievirza citā ceļā. Jau septiņu gadu vecumā, kādas rotaļbiedrenes ierosināta, F. sāk jūsmot par klasisko baletu. A. Fedorovas baleta studijā savā laikā viņa ir apdāvinātākā audzēkne, kas jau pēc četriem mēnešiem uzstājas baletā bērnu grupās.
Pabeigusi studiju, ar 1931. g. F. angažēta Nacionālās operas baletā.

Te izcilās spējas jauno dejotāju drīz vien izvirza augstākā kategorijā — balerīnas lomas. Klasiskās dejas izvedumos F. 1937. g. papildinājās Parīzē pie Jegorovas, Rozanas un Gzovska, taču tehnikas ārējā virtuozitāte mazāk piesaista mākslinieces uzmanību.

Savās dejās viņai drīzāk tīk pasvītrot tēlojuma raksturu un jūtu pārdzīvojumus. F.dejiskais veidojums Ainas (Mīlas uzvara) un Medoras (Korsars) lomās ir gracioza maiguma un sapņaina lirisma caurausts. Šie saulainie rakstura pamatvilcieni pat izjūtami dramatiskajos Odilijas (Gulbju ezers) un Kitrijas (Don-Kihots) tēlos. F. ir arī kāda cita dabas dota dāvana: komiķa un humors. Savās groteskās dejās viņa skatītājus valdzina ar asprātīgu mīmikas izteiksmi un dzirkstošu komismu. Šīs dotības pamudināja operas direkciju piesaistīt F. operešu izrādēm. F. ar labiem panākumiem popularizējusi latviešu dejas mākslu arī ārzemēs, viesojoties Dancigā, Budapeštā, Bukarestē, Kauņā un Rēvelē.

Kā latviešu baleta trupas dalībniece uzstājusies Stokholmā un Varšavā, patstāvīgos baletvakaros dejojusi Rīgā un Liepājā. Feiferei tāpat kā dažiem citiem mūsu horeografijas darbiniekiem un cienītājiem vienmēr rūpējusi latviešu baleta nākotne.

Avots: Tēvija, 16.07.1942

1940.g.-1946.g. bija laulībā ar komponistu Jāni Kalniņu.

1944.gadā devās uz Vāciju, no 1946.gada Kopenhāgenā, Dānijā. Precējusies ar dāni.

Нет привязок к месту

    loading...

        Связи

        ИмяРодствоДата рожденияДата смертиОписание
        1Jānis KalniņšJānis KalniņšМуж03.11.190423.11.2000
        2Biruta Kalniņa - TripodeBiruta Kalniņa - TripodeСвояченица22.11.190727.09.1982

        Не указано событие

        Бирки