Žurnālists, režisors, pedagogs. Bijis Latvijas filharmonijas galvenais režisors,

Latvijas Universitātes docents (līdz 2008.gadam), Dr.art. 

***

Tālā 1989. gada notikumus atceras Arvīds Platpers, vairāku dziesmu svētku virsdiriģents.

“Ļoti nozīmīgi, ka režisors, šo svētku noslēguma koncerta veidotājs Miervaldis Mozers pēkšņi teica, ka dažas dziesmas vairs neatbilst tai gaisotnei, kas jau valdīja Latvijā. Tāpēc repertuārs tika mainīts un iestudētas tam laikam drosmīgas dziesmas.

Mozers repertuāram piedāvāja “Dievs, svētī Latviju!”, Jurjānu Andreja “Nevis slinkojot un pūstot”, Imanta Kalniņa “Ceļš uz mājām”, kā arī Mārtiņa Brauna “Saule, Pērkons, Daugava”.

***

Cicerona balvas ieguvējs

***

Saskaņā ar Lursoft datiem bijis saistīts ar vairākiem uzņēmumiem un sabiedriskām organizācijām, to skaitā:

• Eiropas latvietis
• Latvijas Žurnālistu savienība, Arodbiedrība

***

Latvijas Tautas frontes muzejā glabāsies Atmodas laika žurnālista Miervalda Mozera dāvinājums - 1991. gadā apkopotu un iespiestu telegrammu krājums, kuru izdeva Miervaldis kopā ar Jāni Ūdri. Tās ir spilgtākās no vairāk nekā 30 000 telegrammu, kuras barikāžu laikā Latvijas cilvēki impulsīvi, neatkarīgi viens no otra sūtīja PSRS līderim Mihailam Gorbačovam un viņa sievai personīgi. “Cilvēki iedomājās, ja personiski palūgtu Mihailam Gorbačovam, viņa ģimenes locekļiem, vēl kādam - “Taču attopieties, ka cilvēki grib dzīvot citādāk! Nešaujiet, nedariet tā!”,” stāstīja Mozers.

Grāmata: "Cicerons un mēs", M.Mozers, 2009.g.