Notikums norisinājies pie sekošiem apstākļiem. Pēc kādas sava piederīgā apglabāšanas žīdu kapos, kas atrodas iepretim Lielajam Šmerlim uz Vidzemes šosejas un dzelzceļa linijas 10. km, atgriezušies 3 vieglie auto ar bēru dalībniekiem. Kad 3 minētie auto tuvojušies Lizuma ielas pārbrauktuvei, no Siguldas puses, ap 70 km ātrā gaitā tuvojies ari vilciens Nr. 25.

Neskatoties uz vilciena tuvošanos, kas tanī brīdī varēja atrasties no pārbrauktuves tikai ap 100 m, auto braucēji tomēr braukuši pārbrauktuvei pāri. Pirmajiem diviem auto, pirms vilciena uz braukšanas pārbrauktuvei, tas arī izdevies, bet trešā auto pakaļējai daļai pilnā sparā uzdrāzusies vilciena lokomotive, kura gājusi ar tenderi pa priekšu. Auto triekts pa sliedēm lokomotivei pa priekšu apmēram 30 metru, viņa ritošās daļas un 
kulba galīgi sašķaidīti, un no 5 iekšā sēdošiem braucējiem 3 uz vietas nogalināti un 2 smagi ievainoti. Sašķaidītā auto daļas, noklādamas zem lokomotīves riteņiem, izsaukušas tās izlēkšanu no sliedēm. Lokomotive ripojusi pa gulšņiem, virzoties uz uzbēruma kreiso pusi. Uzbērums šinī vietā uz kreiso pusi paplašināts divsliežu ceļam. Lizuma ielas pārbrauktuve atrodas klātnes 0 punktā, uz taisnes — līdzenumā. No pārbrauktuves uz Rīgas pusi sākas ap 7 metri dziļā Šmerļa upītes novadgrāvja grava, pār kuru, 75 metri attālumā no pārbrauktuves, ierīkots dzelzs tiltiņš. Lokomotivei uzbraucot uz tiltiņa, tās kreisās puses riteņi novirzījušies no tilta šķērsbrusām, pie kam tā zaudējusi līdzsvaru un ar tenderi uz leju nogāzusies no tilta upītes gravā, gareniski apsviežoties un palieko gravā iešķībi ar skursteni uz Rīgas pusi. Lokomotīves vadītājs Kārlis Sūna iedarbinājis gan gaisa bremzi, bet mazā attāluma dēļ lidz tiltam vilcienu nav varējis apturēt. Lokomotīvei gāžoties no tilta, tās vadītājs Sūna un viņa palīgs Kristaps Vikmanis zem lokomotīves nonāvēti. 

Latvijas Kareivis, Nr.199 (03.09.1938)

Dzelzceļa avārija Juglā 1938.gada 1.septembrī Plkst. 17.04. posmā Jugla - Čiekurkalns, uz Lizuma ielas neapsargājamās pārbrauktuves 10 km Siguldas -Rīgas vilciens Nr. 25 sadūrās ar vieglo auto Nr. 4382. Auto triekts pa sliedēm lokomotīvei pa priekšu apmēram 30 metru, tā nākošās daļas un kulba galīgi sašķaidīti un no 5 iekšā sēdošiem braucējiem 3 uz vietas nogalināti un 2 smagi ievainoti.

Sašķaidītā auto daļas, nokļūdamas zem lokomotīves riteņiem, izsaukušas tās izlekšanu no sliedēm. Lokomotīve ripojusi pa gulšņiem, virzoties uz uzbēruma kreiso pusi. Lokomotīvei uzbraucot uz tiltiņa, tās kreisās puses riteņi ir novirzījušies no tilta šķērsbrusām, pie kam tā zaudējusi līdzsvaru un ar tenderi uz leju nogāzusies no tilta upītes gravā.

Lokomotīves vadītājs Kārlis Sūna iedarbinājis gan gaisa bremzi, bet mazā attāluma dēļ līdz tiltam, vilcienu nav varējis apturēt. Lokomotīvei gāžoties no tilta, tās vadītājs Kārlis Sūna un viņa palīgs Kristaps Vikmanis zem lokomotīves nonāvēti. Vilciena Nr. 25 sastāvā bija trīs 4-asīgie vagoni. Pirmais no lokomotīves 2.-3. klases vagons, nākošie divi 3. klases vagoni, no kuriem pēdējais ar bagāžas nodalījumu. Vilcienā braukuši pavisam 121 pasažieris. Lokomotīvei gāžoties no tilta, pirmais vagons atrāvies no tās, pārripojis pāri tiltam, sasvēries uz sāniem, dziļi iegriezdamies uzbēruma klātnē. Šī vagona abi ratiņi atrauti no vagona stāva, pie kam priekšējie gandrīz palikuši uz sliedēm, bet pakaļējos vagona sastāvs parāvis sev līdzi. Vagonam izdauzīti visi loga stikli. Nākošajam 3. klases vagonam priekšējie ratiņi palikuši uz tilta brusu galiem un vagons, ar priekšējo galu atspiezdamies pret pirmo vagonu, nedaudz sašķiebies uz sāniem, palicis stāvot uz pašas tilta malas. Pēdējais 3.klases vagons palicis uz sliedēm.

No pasažieriem cietuši galvenokārt. tie, kas bijuši pirmajā, vagonā, bet ne smagi. 6 ievainotie aizvesti uz Rīgas 1. pilsētas slimnīcu, pārējiem pārsiešana izdarīta uz vietas.

Zaudējumu kopsumma Ls 39.695,19. Smagā notikuma cēlonis - autobraucēju lielā nevērībā, tuvojoties pārbrauktuvei, kuras abās pusēs, likumā noteiktos attālumos uzstādītas brīdinājuma zīmes. Šīm zīmēm un vilciena tuvošanās braucēji, acīmredzot, nav piegriezuši it nekādu uzmanību, lai gan dzelzceļa stigas pārskatāmība 52 metru attālumā, braucot no ebreju kapsētas puses, ir vairāk kā pietiekoša.

Abi bojā gājušie dzelzceļnieki savu pienākumu varonīgi pildījuši līdz pēdējam elpas vilcienam cenšoties vilcienu nobremzēt, kas tomēr nav izdevies.

Lokomotīves vadītājs Kārlis Sūna dzimis 1890.g. 30.novembrī, Valkas pagastā un beidzis Lugažu draudzes skolu. Dzelzceļnieka gaitas uzsācis 1911.gadā uz bij. Krievijas Ziemeļu-Rietumu dzelzceļa, bet Latvijas dzelzceļu dienestā iestājies 1921.g. 30.augusta kā atslēdznieks, lokomotīvju vadītāju palīga v. i. Jelgavā; par lokomotīvju vadītāja v. i. iecelts 1922.g. 9.martā un šajā amatā štatā apstiprināts 1926.g. 16.jūnijā. Bija centīgs, apzinīgs darbinieks, sirsnīgs cilvēks un mīļš darba biedrs.

Lokomotīves vadītāja palīgs Kr. Vikmanis, dzimis 1907.g. 3.augustā, Valgundes pagastā, beidzis arodu skolas tehniskos vakara kursus Jelgavā un pēc tam strādājis par atslēdznieku metālapstrādāšanas fabrikā. Uz dzelzceļa iestājies 1930.g. 21.oktobrī par atslēdznieku Meitenes depo, bet no 1933.g. 28.marta strādāja un dzīvoja Jelgavā.

Avots: Latvijas Dzelzceļa muzejs