Dzelzceļa katastrofā bojā gājušie lokomotīves vadītājs Kārlis Sūna un viņa palīgs Kristaps Vikmanis savus pienākumus pildījuši līdz pēdējam acu mirklim un viņu līķi lokomotīvē atrasti tanīs pašās vietās, kur vadītājam un viņa palīgam jāatrodas arī brauciena laikā. Lokomotīves vadītāja Sūnas labā roka arī vēl nāvē bijusi sastingusi uz lokomotīves bremzes regulētāja kloķa, kas bija nolikts uz bremzēšanas 5. pakāpes, kas  ir vislielākā.
Mirušos dzelzceļniekus, kas gājuši nāvē dienesta pienākumus pildot, apbedīs uz valsts rēķina. Šodien viņu mirstīgās atliekas pēc sekcijas Rīgas pilsētas morgā pārvedīs uz Jelgavu. Lokomotīves vadītāju Sūnu izvadīs no Jelgavas Annas baznīcas un guldīs Annas draudzes kapos. Kristapu Vikmani izvadīs no Sv. Trīsvienības baznīcas un guldīs Baložu kapos. Šo darbinieku kapus greznos melna granīta piemiņas plāksnes.
Lokomotīves vadītājs Kārlis Sūna ir precējies un divu bērnu tēvs. Dzelzceļa dienestā viņš nostrādājis jau 20 gadu. Vadītāja palīgs Kristaps Vikmanis savus pienākumus uz dzelzceļiem pildījis jau 10 gadu. Viņš apprecējies tikai priekš mēneša. Latvijas dzelzceļnieku biedrība abu darbinieku atraitnēm izmaksājusi pa 1000 ls vienreizēja pabalsta. Bez tam tās saņēmušas arī pabalstu no dzelzceļu virsvaldes mirušo darbinieku mēneša algas apmērā. Atraitnes saņems arī viņām pienākošo pensiju.
Tagad pilnīgi apstiprinās, ka lielajā katastrofā vainojams vieglās automašīnas vadītājs Bērs Gliks. Triecienā nolauzts Glika mašīnas pakaļējais ritenis, kas uzkritis uz sliedes un bijis galvenais cēlonis, ka vieglā tipa tanka lokomotīve izlēkusi no sliedēm.

Avots: Jaunākās ziņas, 03.09.1938

          Atpūta, 09.09.1938