Kuģi "Vienība" tikai gadu iepriekš bija pārņēmuši Latviju okupējušie PSRS bruņotie spēki. Kara pirmajās dienās tas bija pārvērsts par hospitāli un PSRS okupācijas armija centās izvest ar to ap 800 ievainoto, kā arī evakuēt Liepājā dislocētās Padomju opkupācijas spēku un kolaborantu militārā un partijas personāla ģimenes. Kuģi nogremdēja vācu aviācijas spēki. 

Pēc dažādām ziņām, līdz krastam izdevies izpeldēt tikai 5, vēl 3 uzņēmusi kāda netālu esošā patruļa, pēc citām,- ka izdevies nolaist 1 glābšanas laivu, ar kuru izpeldējuši 25 cilvēki.

Bez nogremdēšanas pamatversijas eksistē arī cita,- ka kuģis nogrimis, jo pie Košraga uzskrējis uz sēkļa.

"...Pusstundu vēlāk jūrā izgāja "Vienība". Pārpildīta ar bēgļiem. Emocionāls stāsts padomju stilā: "Uz transportkuģa skaidri redzamas Sarkanā Krusta zīmes. Tomēr fašistiem nekas nav svēts. Vētras laikā lidmašīnas uzbruka neaizsargātam kuģim. Šāva pat uz tiem, kas mēģināja peldus glābties. Noslīka daudzi, līdz krastam tika retais?"

Kārļa Siljākova interpretācija: ""Vienība" vētrainā laikā mēģināja izkļūt no ielenktās pilsētas. Neviens neuzbruka - paši uzsēdās uz sēkļa. Kuģis dabūja sūci. Daudzi patiešām noslīka?"

Tie, kas toreiz izglābās, atbalstīja padomju versiju..." (R. Rubīns)

Ņemot vērā Latvijas okupācijas faktu, vācu iebrukums Latvijas teritorijā nav uzskatāms nedz par uzbrukumu Latvijas valstij, nedz kādu Latvijas - Vācijas līgumu pārkāpumu, jo Latvijas Republika tobrīd bija pārstājusi eksistēt. Vienlaikus, lai arī vācu iebrukums pārtrauca PSRS komunistu uzsākto genocīdu pret latviešu tautu, tas nav uzskatāms par "atbrīvošanas operāciju", jo Vācijas nacistu režīms netaisījās atzīt vai atjaunot Latvijas neatkarību.

Vienlaikus ar vācu iebrukumu 27. jūnijā krievu padomju milicija Liepājas cietumā nošāva 87 politieslodzītos, savukārt, kriminālnoziedzniekus izlaida brīvībā.