Par VEF pirmsākumu tiek uzskatīts 1919. gada aprīlis, kad Rīgas vecās pasta ēkas (tag. Radio ielā) pagrabstāvā tika ierīkotas Pasta un telegrāfa departamenta darbnīcas, kas veica sakaru aparatūras remontu. 

1922. gadā tur sāka izgatavot telefona aparātus, bet vēl pēc diviem gadiem - kristāldetektora radiouztvērējus. 

1924. gadā darbnīcas tika pārceltas uz Slokas ielu 16, bet 1928. gadā "Pasta telegrāfa virsvaldes galvenā darbnīca" - uz tukšajiem bijušā "Uniona" korpusiem.

1932. gadā uzņēmumu pārdēvēja par Valsts elektrotehnisko fabriku (VEF). Tolaik VEF ražoja visu, kam varēja rast noietu - remontēja sakaru aparatūru, izgatavoja telefona centrāles un elektriskās spuldzes, fotoaparātus un gludekļus, radioaparātus un kabatas lukturīšus, telefona aparātus un fotopapīru, elektroarmatūru, darbgaldus un pat sporta lidmašīnas. Tika arī samontētas 6 automašīnas, līdz 1936. gadā tika nodibināts atsevišķs autobūves uzņēmums - "Vairogs".

20. gs. trīsdesmitajos gados "Vairogs" bija lielākais auto būves uzņēmums Baltijā, tas 4 gados līdz padomju okupācijai saražoja 1100 kravas auto (pēc Latvju enciklopēdijas ziņām - ap 2000), ap 200 autobusu un ap 270 vieglo automobiļu.