Siksta kapela, tika uzcelta Galvenās kapelas (Cappella Maggiore) vietā, kurā Viduslaikos sanāca pāvesta galms, kas sastāvēja no apmēram 200 biedriem - kardināliem, dažādu reliģisko ordeņu un ietekmīgu ģimeņu pārstāvjiem. 

Siksts IV raizējās par florenciešu Mediči dinastijas kara draudiem, ar kuriem viņam bija saspringtas attiecības, un par Mahmuda II, kura karaspēki apdraudēja Itālijas austrumu krastus.

Tādēļ viņš nolēma nostiprināt šo sanāksmju ēku.

Projektu izveidoja arhitekts Bačo Pontelli, bet darbus veica Džordže de Dolči uzraudzībā.

Kapela tika iesvētīta 1483. gada 9. (15.) augustā - Jaunavas Marijas Debesbraukšanas svētkos

Mūsdienās kapelā ir muzejs, izcils Renesanses piemineklis. Kapela ir taisnstūrveida telpa ar apgleznotām sienām, kuras 1481.—1483. gadā apgleznoja Sandro Botičelli, Pinturikio un citi mākslinieki pēc pāvesta Siksta IV pasūtījuma. 1508.—1512. gadā Mikelandželo apgleznoja velvju un arku savienojumu vietas pēc pāvesta Jūlija IIpasūtījuma. 1536.—1541. gadā Mikelandželo uzgleznoja uz altāra sienas fresku "Pastarā tiesa", pasūtītājs pāvests Pāvils III.

Kopš 15. gadsimta beigām kapelā norisinās konklāvs, pirmais konklāvs kapelā notika 1492. gadā, kad par Romas pāvestu tika iecelts Aleksandrs VI.