Amerikāņu zinātnieks Tomass Alva Edisons fonogrāfu patentēja 1878. gada 19. februārī.

1877. gada 7. decembrī T. A. Edisons pirmo reizi prezentēja savu 1877.g. 29. novembrī pabeigto fonogrāfu Scientific American žurnālā. Sākās ierakstīto skaņu ēra.

Fonogrāfs ir ierīce, ar kuru varēja ierakstīt un atskaņot skaņas. Sākotnēji tam bija ļoti neparocīgs svars — 150 kg, taču drīz tika izveidotas kompaktākas ierīces.

Ierīce sastāvēja no taurītes, ko nosedza plāna membrāna. Membrānu iesvārstīja taurītē ierunātās skaņas un kopā ar membrānu svārstījās adata, kas uz vara folijas uzklātajā vaska kārtiņā iezīmēja līkloču celiņu. Foliju kustināja rotējošs disks. Tad, kad šādā veidā "saglabātās" skaņas no jauna iesvārstīja adatu un membrānu, skaņu atkal varēja noklausīties.

Fonogrāfs vēlāk vairāk kļuva pazīstams ar vārdu "gramofons" (kopš 1887.g.), kas tika izmantots kā iekārtas preču zīme

***

Latvijā pirmā skaņuplate tika izdota 1903. gadā, kad Rīgā tika atvērta viena no lielākajām vācu kompānijas Gramophone filiālēm, kuras apjomi 1905. gadā pārsniedza 12,000 skaņuplašu dienā. 1931.gadā tika nodibināta latviešu ierakstu kompānija "Bellacord Elektro".

***

Taisnības labad jāatzīmē, ka pirmais zināmais balss skaņu ieraksts tika izdarīts pat 17 gadus ātrāk- Eiropā, Francijā, kad 1860.g. 9. aprīlī tika ierakstīta kāda franču tautas dziesma.

Ierakstu bija izdarījis Eaduārs Leons Skots de Martinvijs (Edouard-Leon Scott de Martinville). Taisnības labad jāatzīst, ka Edisonam tomēr pieder atskaņotāja ideja, jo Skota mašīna spēja tikai skaņu ierakstīt, taču ne atskaņot. Paradoksāli, bet šis skaņu ieraksts tika atrasts un atskaņots tikai pēc 150 gadiem- 2009. gadā, kad ASV zinātnieki, to atskaņoja, izmantojot digitāli izveidotu ieraksta kopiju. Grūtākais bijis atrast pareizo ātrumu.

***

Vecākais šobrīd zināmais latviesu valodas folkloras ieraksts tapis 1915. gada 7. oktobrī, Vīnē. Kāds latviešu kareivis Eduards Millers no Katvariem bija iesaukts Krievijas armijā pirmā pasaules kara laikā un nonācis austriešu gūstā.

Par spīti karam Austroungārijas impērijas Zinātņu akadēmijas Fonogrammarhīvs organizēja gūstekņu nometnēs esošo dažādo sveštautiešu balsu ierakstus. Starp šiem sveštautiešiem bija arī Eduards Millers. Viņš nodziedāja divas dziesmas - "Nevis slinkojot un pūstot", "Saulīt' tecēj tecēdama", kā arī izstāstīja pasaku par lapsu un zaķi, ar to kļūstot par pirmo ierakstīto latvieti pasaules vēsturē, kas izpildījis tieši folkloru.

Eduards Millers 1918. gadā atgriezies Latvijā.

http://www.lfk.lv/Nevis_slinkojot_un_pustot.mp3