1941. gada 4.augustā V. Anderss tika iecelts par poļu karaspēka vienību komandieri PSRS. No Krievijas Gulaga nometnēm izdodas atbrīvot vairāk kā 25,000 poļu, ukraiņu, ebreju, baltkrievu u.c. vīriešu, lai tie iestātos armijā. Vēlāk tiek panākta vienošanās arī par Polijas pilsoņu ģimenes locekļu izlaišanu no Gulaga nometnēm. Diemžēl, vairāk kā 22,000 sagūstīto poļu virsnieku krievu komunisti bija apšāvuši jau 1940. gada martā, Katiņā. 

1942.gadā  Pēc PSRS, Britu un Polijas trimdas valdības vienošanās vadīja poļu vienību (t. s. Andersa armijas) pārdislokāciju caur Irānas, Irākas un Palestīnas teritorijām uz Itālijas fronti.  Tobrīd no Gulaga nāves nometnēm izdodas  izglābt vairāk kā 41,000 vīru un kopā ar viņiem,- vairāk kā 74,000 privātpersonu- Polijas pilsoņu, šo vīru ģimenes locekļus.

1942.gadā Palestīnā no Andersa vienībām dezertē apmēram 4,000 ebreju, tai skaitā Menahems Begins, kuri vēlāk veido Izraēlas bruņoto spēku kodolu. Par spīti Britu un PSRS protestiem, Anderss pret dezertieriem nevēršas.

***

1939. gada septembrī Polijas Padomju- Nacistu Alianses iebrukuma laikā Polijas Neatkarības kara varonis ģenerālis Anders komandējis poļu kavalērijas brigādi cīņās pret iebrukušajām Vācijas un PSRS armijas vienībām. Ticis ievainots un saņemts gūstā.

1939.-1941. gadā bijis Ļvovas kara hospitālī un Lubjankas cietumā Maskavā, kur esot spīdzināts. (Nosolījies pāriet katoļu ticībā, ja izdzīvošot, Andersa tēvs bija no Vidzemes, tādēļ arī Vladislavs bija luterānis). Šajā periodā padomju okupanti no okupētās Polijas austrumu teritorijām izsūtīja līdz pat 2 miljoniem poļu, savukārt šajās teritorijās dzīvojošos ebrejus (to bija līdz pat 7% no iedzīvotāju kopskaita padomju okupētajās teritorijās, jo Austrumpolijā Krievijas impērijas laikā bieja izveidota tā saucaamā "ebreju nometinājuma josla") nereti pāri padomju - nacistu robežai nodeva nacistiem, kuri tos ievietoja koncentrācijas nometnēs