Nedaudz par 2025.gada pašvaldību vēlēšanām

Vēlēšanas beigušās. Bija pieteikti:  

• 5924 kandidāti,
• no 340 sarakstiem
• uz 731 vienu Ievēlējamo deputātu iespējamām vietām.
• No tiem 229 (38,7%) sievieties, 363 vīrieši (61,3%).

Pārsteidzoši, bet nekādi citi dzimumi vai citādi sociāli konstrukti norādīti netika. Acīmredzot, tie politiskie spēki, kas šo proponē, tomēr neriskēja eksperimentēt ar vēlētājiem. Pēc nacionālā sastāva - 80,9% ir latvieši.

• Vidējais vecums: 47,4 gadi.
• Vecākais kandidāts: 88 gadi.
• Jaunākais kandidāts: 18 gadi.
• Augstākā izglītība - 70%.
• Pamata izglītība - 2.6%.

Pēc vēlēšanu rezultātiem:

• Balsstiesīgie: 1 377 183, 

• Nobalsojušie: 643 656 (46,74%), 

• Derīgās aploksnes: 642 870 (46,68%)

• Derīgās zīmes: 637 700 (99,20%)

Kopumā šīs vēlēšanas ieies vēsturē ar daudzajām kļūdam, milzīgo destrukciju un pamatotām šaubām, vai vēlēšanas nav "nozagtas".

Kā pirmo noteikti jāpiemin akcentu nobīdi, mainot diskusijās vēlēšanu mērķi un jēgu - Latvijā nevēl mērus, bet gan notiek pašvaldību vēlēšanas. Organizētās debates, fokusējoties tikai uz partiju sarakstu līderiem, priekšplānā izvirzīja destruktīvu un nevajadzīgu personību dižošanos, sarakstu pirmā numura pārsvarīgumu, pazaudējot diskusijas par katras konkrētās pašvaldības domju izveidošanu un turpmāko kopīgo darbu. 

Veicot aptaujas un uzrunājot pat tos, kuri seko visiem jaunumiem, interesējoties par politiskām norisēm, izrādās, ka gandrīz neviens nespēj nosaukt partiju sarakstu otros un sekojošos numurus. Tikai pirmie. Ja pirms vēlēšanām varēja teorētiski modelēt iespējamu situāciju, kurā partija iekļūst domē, bet tās līderis, saņemot daudzus mīnusus, paliek aiz strīpas, tad vēlēšanas parādīja, ka tā tiešām ir noticies - Jūrmalā 2 partijas iekļuvušas domē bez to līderiem - kuģis ir ostā, bet kapteinis izmests pār bortu. Notikušās vēlēšanas iezīmē diskusijas nepieciešamību mainīt likumu, lai Pašvaldību vēlēšanu norisē būtu iespēja pilnīgi atteikties no partiju listēm, ļaujot iedzīvotājiem izvēlēties individuālas personības, balsojot par tām.

Latvijas Tv, diemžēl, veltīja daudz resursu, lai veidotu sabiedrisko domu un tādējādi netieši ietekmētu vēlēšanas rezultātu. Nemitīgi mēs dzirdējām pretnostatījumus ne tikai no politiķiem, bet arī no sižetu veidotājiem - esot latviskās, valstiski domājošās, patriotiskās un citādi pareizās partijas, dodot nepārprotamu norādi, ka pārējās, acīmredzot, tādas nav. Šī neattaisnojamā manipulācija noteikti veicina sabiedrības sašķelšanos un cilvēku savstarpēju sarīdīšanu. Ja pasekoja raidījumiem un ārpusraidījumu aktīvitātēm, tad palika iespaids, ka vēlēšanas notiek Rīgā, Ogrē, Rēzeknē, Daugavpilī, kā arī nedaudz Liepājā, Jelgavā un Jūrmalā. Interesanti, ka no pastiprinātas uzmanības aprites, kā izrādās, ir izkritis mūžīgais "gaišo spēku" naidnieks Lembergs un viņa gadiem ilgi pārvaldītā Ventspils.

Zīmīgi, ka novados pārliecinoši uzvarēja t.s. lokālpartijas, kas objektīvi dod norādi - nav tik daudz sociāli aktīvu un saimnieciski domājošu personu, kuras zin, kurām uzticas iedzīvotāji un kas varētu piedalīties vietējās varas īstenošanā. Ir izvēle, turpināt partiju kontroli par politiku perifērijā vai domāt par iedzīvotāju nevis partiju interesēm pašvaldībās. Izņēmums bija Rīga, kurā GKR/ZZS ar līderi Oļegu Burovu kopīgais saraksts palika aiz strīpas. Iespējams, vēlētāji novērtēja Saeimā ievēlētā Oļega Burova palikšanu par "neatkarīgu" deputātu (jebkurš šāds gadījums ir saistāms ar savu vēlētāju pievilšanu) un neveiksmīga  (stratēģijas kļūda) partnera izvēle, jo ZZS nekad nav tikuši ievēlēti Rīgā. Savukārt, ja papēta pievienoto ilustrāciju, var aizdomāties, ka vienīgā apkaime Rīgā, kurā uzvarējusi JV, ir prestižais latviešu jaunbagātnieku Mežaparks ar īpaši situēto publiku.

Politiskā vide ir smagi sakropļota. Varnešiem ir izdevies politizēt drošības sruktūras, lai savastarpējās cīņās, diemžēl, varētu izmantot iespējas pret konkurentiem "saorganizēt" kriminālprocesus vai rīkot nomelnošanas kampaņas ar sensitīvu informāciju. Ja Latvijā gadiem ilgi ir izdevies to ignorēt un izlikties neredzam, tad nesenais Navaļnija pretkorupcijas fonda paziņojums atgādināja, ka Latvija ir "droša vieta" ar pastāvīgu cenrādi sakārtot štelles drošības iestādēs. Pretēji iecerētajam, tautas balss tomēr ir novērtējusi šādus mēģinājumus izslēgt no politiskās aprites noņemtos politiķus, un proti, kā vienmēr ar pārliecinošu mandātu vienmēr ir noturējies Lembergs Ventspilī, kā arī ar vēlētāju ievērojamu atbalstu atgriezušies vai saglabājuši reģiona līdera pozīcijas:

• Jānis Baiks Valmierā,
• Vents Armands Krauklis Valkā,
• Aleksandrs Bartaševičs Rēzeknē,
• Raivis Ragainis Jēkabpilī,
• Gatis Truksnis Jūrmalā,
• Egils Helmanis Ogrē,
• īpaši atzīmējamais Andrejs Elksniņš Daugavpilī, iegūstot 14 no 15 vietām.

Varnešiem ļoti kaitinošs fakts. Var piekrist politilogam Filipam Rajevskim, ka diezin vai varas elite mēģinās "nozagt" vēlēšanas, izmantojot demokrātiju tik traumējošo pielaižu instrumentus šajos gadījumos. 

Demokrātiskos procesus kropļo arī esošā iespēja varas partijai ar sava politiskā ministra rokām atcelt pašvaldību vadību. Jebkuras pašvaldības darbā var atrast kādas nepilnības, bet visos gadījumos, kad šis instruments ir ticis izmantots, no varas partijas puses vēršanās ir bijusi tikai pret partijām, kuras nav pārtāvētas Saeimas koalīcījā.

Pēs Evikas Siliņas skandalozās intervijas, kurā viņa tieši norādīja, ka viņas vadītā valdība izmanto administratīvās ietekmes resursus pret politiskajiem oponentiem un konkurentiem, būtu jāsāk diskusija arī par to, lai notikušās vēlēšanas nekļūtu par vēlēšanu pirmo kārtu, pēc kuras seko otrā - kurā ar valsts noslēpumu pielaižu instrumentiem pastāv iespēja "noņemt no trases" kādu no ievēlētajiem. Pie situācijas, kad valsts noslēpumu instruments tiek plaši izmantots, noslepenojot dažādus ar politiskās elites un ierēdniecības darbību saistītus dokumentus, liedzot sabiedrībai uzzināt par iespējamiem korupcijas un valsts budžeta izlaupīšanas gadījumiem, ir īpaši aktuāli.

Un visbeidzot, nobrukusī balsu skaitīšanas sistēma sabierībā pamatoti var izraisīt šaubas par godīgumu un caurspīdīgumu vēlēšanu norisē. Tagad ikviens subjektīvi var šaubīties, vai tieši viņa izvēlētajai partijai kaut kas nav negodīgi atņemts. 2023.gadā par šo jautājumu cēla trauksmi Renārs Kadžulis, ziņojot par Jaunās Vienotības ģenerālsekretāra Arta Kampara nakts zvaniem un prasību viltot vēlēšanu rezultātus.  

Saskaņā ar 2024. gada aprīļa ziņām (Baltic News Network), IT uzņēmuma "SOAAR" vadītājs Renārs Kadžulis apgalvoja, ka 2014. gada 12. Saeimas vēlēšanu laikā Artis Kampars, toreiz "Vienotības" ģenerālsekretārs, esot aicinājis viņu manipulēt ar balsu skaitīšanas rezultātiem, lai nodrošinātu Solvitas Āboltiņas ievēlēšanu Saeimā. Kadžulis apgalvo, ka Kampars teicis: "Mums vajag, lai tu nodrošini, ka viņa [Āboltiņa] tiek ievēlēta," un, Kadžulim atsakoties, Kampars esot draudējis ar sekām, sakot: "Tad var notikt visādas lietas."  Toreiz partijas līdere ievēlēta netika, tāpēc tika iedarbināts plāns B, pierādot Latvijas sabiedrībai, ka Singapūra ir tepat Kuldīgā, uz kurieni atdodot savu vietu Saeimā Āboltiņai, devās jaunais perspektīvai speciālists Junkurs.

Latvijā vēlēšanu tiesības ir nostiprinātas Satversmes 6.–8. pantos. Vēlēšanu viltošana Latvijā ir smags valsts noziegums, kas ietver balsu pirkšanu, dokumentu viltošanu, manipulāciju ar vēlētāju reģistru un citas darbības, kas traucē brīvu un godīgu vēlēšanu norisi. Signāls bija vairāk nekā nopietns, bet tas klusi un mierīgi pazuda no aktuālās dienaskārtības. Aizdomas par "kampara faktoru" palika. 

Pēcvēlēšanu politiskajā apskatā gan politoloģes Iveta Kažoka un Lelde Metla-Rozentāle, gan raidījuma vadītāja Anete Bērtule atzīmēja katastrofāli neveiksmīgo balsošanas un balsu skaitīšanas procesa kvalitāti, gan pamatoti zemo ticamības pakāpi vēlēšanu rezultātam, pat izsakot izbrīnu, kāpēc šo apstākli neizmanto opozīcijas partijas. Jāpiebilst, ka šajās vēlēšanās šī nav vienīgā partiju stratēģiskās un taktiskās darbības kļūda, neizmantojot situācijas piespēlētās iespējas.

Pie zemās politiskās kultūras, kāda iilgstoši ir nostiprinājusies Latvijā, joprojām kandidāti uz vietām varas virsotnē dod priekšroku stāstīt, ka citi ir sliktāki, nespējot pierādīt, ar ko paši ir labi.

Cīņa par Rīgu

Vislielākā cīņa, protams, kā bija gaidāms, notika Rīgā, kur ir 60 vietas, startēja 743 kandidāti, kas bija sadalījušies 16 sarakstos un par kuriem nobalsoja 213 955 vēlētāji, ar konkurenci uz vietu, pretendējot 12,4 deputāta amata kandidātiem.:

1. partiju "Gods kalpot Rīgai" un Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) kopīgais saraksts
   Lokālā partija ar līderi - Oļegu Burovu. Kā jau minēts, eksponējot tikai pirmo numuru, sarakstā esošā pieredzējusī politisko veterānu brigāde, kā garāžā ieslēgta bruņutehnika, tā arī no tās neizbrauca un publikai parādīta netika. 
2. "Saskaņa",
   Kādreiz varena un tikpat publiski nīdēta politiska vecpartija šoreiz ar līderi - Regīnu Ločmeli, kura pelnītu atpazīstamību ieguva darbojoties Zolitūdes traģēdijas cietušo tiesību aizstāvībā, dzīvnieku tiesību aizstāvībā, dažādos karos kritušo kareivju kapa vietu apzināšanā un viņu piemiņas saglabāšanā. Tomēr, tā laikam vairs nebija vērtība vēlētāju acīs vai arī elektorāts devis priekšroku citiem politiskiem spēkiem. Izskatās, bez harismātiskā līdera Nila Ušakova, partija šādā veidā vairs pastāvēt nevarēs. Vecmeistars Jānis Urbanovičs palika ieslēgts zāļu skapītī, tā arī neparādoties publikai.
3. "Pašcieņa", "Tauta. Zeme. Valstiskums."
   Esam vairākkārt rakstījuši par konservatīvās domas deficītu ne tikai Latvijas, bet arī par traumatisko kreisumu Eiropas politikā. Līderis Guntars Vītols ar labu ekonomisko procesu izpratni/ Un atkal, pirmsvēlēšanu periodā pilnīgi neatrādīta komanda. Cerams nākotnē vēl liks par sevi runāt, jo šī niša ir brīva.
4. Latvijas Sociālistiskā partija,
   Partija, kuru priekšvēlēšanu laikā faktiski manīta netika vispār, lai gan līderis Vladimirs Frolovs ir politikas veterāns, bet politiskās un sabiedriskās dzīves pētnieki sarakstā varētu atrast atsevišķu jomu profesionāļus.
5. Latvijas Atdzimšanas partija,
   Līderis Silvestrs Rubins, bet smaidu izraisa saraksts - viņš tajā ir viens, saņēmis 298 plusus un 36 mīnusus (!), kopā savācot 761 balsi, paliekot savā sarakstā pirmais un vienīgais. Interesanti būtu kādreiz satikt tos 36 vēlētājus.
6. "Jaunā vienotība"
   Kādreizējā Jaunā laika politiskā mantiniece. Odioza un ļoti pieredzējusi politisko spēlētāju, spēlmaņu, špīleru un kombinētāju komanda ar tradiconāli izliktu vājas vilkmes līderi Vilni Ķirsi. Te gan jāatzīmē, ka viņa vēstnesis un runātājs Olafs Pulks neilgi pirms vēlēšanām atgriezās sociālos tīklos, kā no emigrācijas vai kādas ieslodzījuma vietas, nemitīgi vēstot, kas tik tagad tiek un netiek darīts dārgo vēlētāju labā. Žēl, ka tik vēlu. Partiju, iespējams, pievīla gaužām neveiksmīgā partijas darbība Saeimā, nemitīgie skandāli, aprēķina pilnā sapīšanās ar Progresīvajiem, aprēķina laulības ar ZZS un arogantā premjere, kas kopā rezultējas ar pelnītu nemīlestību sabiedrībā. Partijas joprojām iespaidīgās pozīcijas varas gaiteņos noteikti bija vairāk pamanāmas nekā saraksta līderis. Partija vēl ir. 
7. "Centra Partija",
   Partija kā dalībnieks, bet jelkādām cerībām uz politiskās skatuves ar atraktīvu un vienmēr smaidošu līderi Juri Žuravļovu, kurš, izskatās, ka nevis cīnās par kādu vietu, bet gūst prieku no dalības procesā. 
8. "Progresīvie", 
   Latvijas viskreisākās ideoloģijas karognesēji ar saraksta līderi Viesturu Kleinbergu. Partijai, atšķirībā no citiem, ir pamatīga atpazīstamības pakete un konkrēta vērtību pakete, ar ko uzrunāt vēlētājus: feminisms, LGBTQ+ un Praids, progresīvi nodokļi, mantojuma aplikšana ar 49% nodokli, Stambulas konvencija, stabiņi Rīgas ielās, genderisma ideoloģija, nelegālā migrācija, vēlēšanu tiesības nepilsoņiem ... Kā atsevišķu partijas "spīdekli" jāpiemin Briškenu ar viņa sastrādāto sasniegumu paketi miljardu zaudējumos. Noteikti der atcerēties, ka pie partijas šūpuļa stāvējis odiozais Roberts Putnis no "Mozaīkas", bet vēlāk arī "Saskaņas" jauniešu organizācijas, kas izvērsa plašu cīņu pret latviešu kā vienīgo valsts valodu, vadītāja.Antoņina Nenaševa.
   Kuluāros mēdz jokot - ja sakrusto pieminēto jauniešu organizāciju ar Mozaīku, iznāk Progresīvie.
   Partijas rezultāti vēlēšanās ir tik pārsteidzoši, ka te pirmām kārtām ir jautājums par viņu vēlētājiem... 
9. "Latvija pirmajā vietā",
   Notikušo vēlēšanu visskaļākā un vienlaikus arī ambiciozākā partija, kuras līderis Ainārs Šlesers ar savu jaudu un enerģiju neziņu par pārējiem savas komandas cilvēkiem padarīja vēl lielāku. Līderis aizskrēja tādā atrāvienā, ka pārējie ir pazuduši kaut kur aiz stūra, bet lielajā ATTA centra zālē izskatījās kā spožas zvaigznes lielkoncerta skatītāji. Riskanti LPV un tās līderim, jo jārēķinās ar to, ka aplaudējoša publika, kas koncertā nepiedalās, nākamā reizē var kļūt par skatītājiem citur. 
   Ja kultūrmarksisti mēģināja uztaisīt latviešu MeeToo, tad tiem, kuri vājāk zin angļu valodu, LPV izpildījumā bija iespēja redzēt Trampa lielkampaņas latvisko versiju. Līderis, kurš pamazām audzis un ir izkopis harismātiska līdera iemaņas ar spēju norunāt 40-50 minūtes ar izsaukuma zīmēm, bet bez komatiem, noberot visu to, kas ir nepareizi un ko grasās darīt labāk, izskatījās, ka nemitīgi sludinot savu uzvaru trešajā personā, pamazām kaut kur pazuda realitātē un pazaudēja sevi. Vienam gan var ticēt, ja LPV paliks opozīcijā un pratīs izmantot pozīcijas kļūdas, garlaicīgi nebūs un sastāvējies politiskais dīķis tomēr tiks sakustināts.
10. "Latvijas attīstībai",
    Partija, ar līderi Jūri Pūci. Arī ar neizmantotu komandas potenciālu un tā arī neizstāstītu "Pūces plānu", bet noteikti ar drauga un domu biedra Edgara Jaunupa pamatīgu atbalstu. Vienam no JL  fārklubiem vēl jāpatrenējās, lai tiktu augstākajā līgā. 
11. "Jaunā konservatīvā partija",
    Ggadījums, ka pat pirmo numuru Vitu Robalti neviens nepamanīja. Pati partija ir atstājusi vēsturē melnas pēdas un atpazīstamību ar nosaukumu jaunkomunisti.
12. "Suverēnā vara" un apvienības "Jaunlatvieši"
    Jūlijas Stepaņenko politiskā pieredze, zināšanas un metodisks darbs visus ir pārsteidzis tāpat, kā Rīgas domi  parasti pirmais sniegs ziemas sākumā. Darbs ir devis rezultātus, atņemot balsis Saskaņai, Stabiltātei, LPV un varbūt vēl kādam, Domē ir ievēlēta spēcīga komanda, par kuru, kā izskatās Latvijā dzirdēs arī nākotnē. Nievas pamazām nomaina cieņpilna attieksme.
13. "Nacionālā apvienība",
    Mūžīgā +/- 10% partija ir kļuvusi pamanāmāka ar Ilzi Indriksoni partijas vadībā un īpaši netipisko nacionāli Egilu Helmani Ogrē. Rīgā jau ilgāku laiku sevi pieteicis Edvards Ratnieks un nacionālajai kustībai pievienojusies ar savu naidīgo pret krieviem kampaņu Liana Langa. Rakstot šīs rindas, ir vēl neatbildēts jautājums par sludināto nacionālo un konservatīvo vērtību noturīgumu pie iespējas iemainīt pret spīgulīšiem, ar kuriem noturēties varā.
14. "Apvienotais saraksts" 
    Līderis Māris Sprindžuks, kurš pēdējās debatēs skatītājus pārsteidza ar savu mieru un smaidu. Iegūtas 4 vietas, bet kā visiem citiem - neparādīta komanda.
15. "Platforma 21",
    Politiska groteska ar daiļu līderi Lieni Dreimani. Varbūt nostaļģiskas atmiņas par "Klubu 21"? Varbūt ilgas pēc saraksta Nr.22, kurā ir tikai vīrieši? Relaksējošs veidojums, kas nepilnu procentu (1586 balsis)  atņēma citiem. 
16. "Stabilitātei!" 
    Skaļš, harizmatisks līderis Aleksejs Rosļikovs, kuram, kā izkatās, tuvākos gados ir atvēlēta peramā zēna loma valsts līmenī, ieņemot vietu blakus Helmanim, Elksniņam, Bartaševičam. Demonizācijas procesā viņu izdevās vismaz uz laiku padarīt par toksisku. 
    Pirmsvēlēšanu maratonā partijas pirmais numurs konsekventi uzrunāja vēlētājus krieviski. Taktiski - lielākā kļūda. Ja ar labu reakciju un zināšanām esošais ambiciozais politiķis to būtu darījis latviski, savu krieviski runājošo vēlētāju pazaudējis nebūtu, bet latviešus būtu ieguvis noteikti.
    Saeimā notikusī NA producētā perfomance izmainīja politisko svaru kausus, kuros Rosļikovs noteikti nav ieguvējs. Ar savām 5 vietām kopā ar LPV 13 balsīm viņš nebūs ērts pozīcijai.

​Katrs pats ir savas nelaimes kalējs. Tas par jauno Domes sastāvu.