OECD ziņojumā norādīts, ka mantojuma nodokļi, jo īpaši ja tie ir progresīvi, var mazināt bagātības koncentrāciju vienās rokās un mazināt nevienlīdzību, pārdalot kāda cita mantu. Pēc OECD vērtējuma, šo nodokļu efektivitāte joprojām nav pietiekami novērtēta, jo tos ir vieglāk novērtēt un iekasēt nekā citus nodokļa veidus. Turklāt mantojuma nodokļos iekasētā summa šobrīd ir tikai 0,5% no kopējiem nodokļu ieņēmumiem valstīs, kurās šāds nodoklis tiek iekasēts.

Saskaņā ar OECD rīcībā esošo informāciju mantojuma nodoklis šobrīd ir 24 valstīs no 37 OECD valstīm.

Pašreizējā nodeva - no 0,125% līdz 7,5%

Latvijā nav mantojuma nodokļa, bet ir valsts nodeva. Ministru kabineta noteikumi par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, nosaka, ka no valsts nodevas par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā ir atbrīvotas personas, kuras īpašuma tiesības iegūst uz notāra izsniegtas mantojuma apliecības pamata, ja mantotā nekustamā īpašuma vērtība ir mazāka par 10 minimālajām mēnešalgām, tas ir, šogad - 5000 eiro. Savukārt pārējos gadījumos nodeva ir jāmaksā.

Ja nekustamo īpašumu manto laulātais vai pirmās līdz trešās šķiras mantinieki, kuri dzīvo kopā ar mantojuma atstājēju, tad nodevas apmērs ir 0,25%, savukārt, ja mantojumu saņem ceturtās šķiras mantinieks, tad šīs valsts nodevas apmērs ir 5%.

Ja ir bijis pēdējās gribas rīkojums (testaments), tad nodevas apmērs svārstās no 0,125% (laulātais, vai pirmās līdz trešās šķiras mantinieki) līdz 7,5% personām, kas nav radinieki mantojuma atstājējam.

Savukārt Zvērinātu notāru atlīdzības takses nosaka saskaņā ar MK noteikumiem par zvērinātu notāru atlīdzības taksēm un to noteikšanas kārtību, un šī atlīdzības takse visiem Latvijas notāriem ir vienāda.

“Progresīvie” gribētu mantojuma nodoklī iekasēt 49%

Partijas “Progresīvie” programmā jau ir ierakstīts mērķis ievest Latvijā mantojuma nodokli ar mainīgām progresīvām likmēm, kuras ir atkarīgas no likumisko mantinieku pakāpes. Mantojumus ar vērtību līdz 50 000 ar nodokli neaplikšot. Ja mantojuma vērtība būtu no 50 000 eiro līdz 100 000 eiro, tad 1. pakāpes radiniekiem par mantojumu nodoklī būtu jāmaksā 3%. Savukārt par mantojumu vērtību virs 200 000 eiro personām, kas nav radinieki mantojuma atstājējam, nodoklis varētu sasniegt 49% no mantojuma vērtības.

Ja partijas “Progresīvie” redzējums jau būtu ieguvis likuma spēku, tad Valsts prezidentam Egilam Levitam, pērn saņemot mantojumu 201 496 eiro apmērā no Daces Valdas Oses, mantojuma nodoklī būtu bijis jāsamaksā 98 733 eiro.

UZZIŅA

Mantojuma nodevu lielums Latvijā

Valsts nodeva par nekustamā īpašuma tiesību nostiprināšanu mantiniekiem uz notāra izsniegtas mantojuma apliecības pamata, ja mantotā nekustamā īpašuma vērtība pārsniedz 10 minimālās mēnešalgas

Lietās par apstiprināšanu mantojuma tiesībās:

*Laulātajam un kopā ar mantojuma atstājēju dzīvojušajiem pirmās, otrās un trešās šķiras mantiniekiem - 0,25% no mantotā nekustamā īpašuma vērtības;

*pārējiem pirmās un otrās šķiras mantiniekiem - 0,5% no mantotā nekustamā īpašuma vērtības;

*pārējiem trešās šķiras mantiniekiem - 1,5% no mantotā nekustamā īpašuma vērtības;

*ceturtās šķiras mantiniekiem - 5% no mantotā nekustamā īpašuma vērtības.

Lietās par pēdējās gribas rīkojuma akta vai mantojuma līguma stāšanos likumīgā spēkā:

* laulātajam un pirmās, otrās un trešās šķiras mantiniekiem - 0,125% no mantotā nekustamā īpašuma vērtības;

*ceturtās šķiras mantiniekiem - 4% no mantotā nekustamā īpašuma vērtības;

* pārējiem testamentārajiem vai līgumiskajiem mantiniekiem - 7,5% no mantotā nekustamā īpašuma vērtības;

* testamentārajiem vai līgumiskajiem mantiniekiem, ja tie ir sabiedriskā labuma organizācijas, - 1,5% no mantotā nekustamā īpašuma vērtības.

Zvērinātu notāru atlīdzības takse par mantojuma lietu vešanu

*Apliecība par pēdējās gribas rīkojuma nolasīšanu - 23,48 eiro.

*Mantošanas iesnieguma vai pārdzīvojušā laulātā iesnieguma apliecināšana par laulātā mantas daļu laulāto kopmantā - 15,65 eiro.

* Notariāls akts par aizgādnības nodibināšanu mantojumam - 23,48 eiro.

* Apliecība par laulātā mantas daļu - 16,43 eiro, bet, ja mantas vērtība pārsniedz 4980 eiro, papildus noteiktajai taksei - 0,3% no mantas vērtības, kas pārsniedz 4980 eiro.

*Mantojuma apliecība neatkarīgi no mantošanas pamata:

• no laulātā un kopā ar mantojuma atstājēju dzīvojošajiem pirmās, otrās un trešās šķiras mantiniekiem - 31,30 eiro, bet, ja mantojamās mantas vērtība (neizskaitot parādus) pārsniedz 11 383 eiro, papildus noteiktajai taksei - 0,25% no mantojamās mantas vērtības, kas pārsniedz 11 383 eiro;
• no pārējiem pirmās un otrās šķiras mantiniekiem - 46,95 eiro, bet, ja mantojamās mantas vērtība (neizskaitot parādus) pārsniedz 8537 eiro, papildus noteiktajai taksei - 0,5% no mantojamās mantas vērtības, kas pārsniedz 8537 eiro;
• no pārējiem trešās šķiras mantiniekiem - 58,69 eiro, bet, ja mantojamās mantas vērtība (neizskaitot parādus) pārsniedz 3557 eiro, papildus noteiktajai taksei - 1,5% no mantojamās mantas vērtības, kas pārsniedz 3557 eiro;
• no ceturtās šķiras mantiniekiem - 58,69 eiro, bet, ja mantojamās mantas vērtība (neizskaitot parādus) pārsniedz 1067 eiro, papildus noteiktajai taksei - 5% no mantojamās mantas vērtības, kas pārsniedz 1067 eiro;
• no pārējiem mantiniekiem - 70,43 eiro, bet, ja mantojamās mantas vērtība (neizskaitot parādus) pārsniedz 854 eiro, papildus noteiktajai taksei - 7,5% no mantojamās mantas vērtības, kas pārsniedz 854 eiro.

*50% likme piemērojama, ja nepilngadīgie bērni manto no saviem tuvākajiem augšupējiem radiniekiem.

*Notariālais akts par mantojuma lietas izbeigšanu - 31,30 eiro.

Ilze Šteinfelde , NRA.

"Progresīvie", kā šīs idejas virzītāji, Latvijā

Partijas "Progresīvie" vēlme pārdalīt citu mantu nav jaunums, bet tam netika pievērsta pienācīga uzmanība, taču dedzīgais priekšlikums ieviest progresīvu mantojuma nodokli ar maksimālo likmi 49% mantojumiem virs 200 000 eiro personām, kas nav radinieki, pievērsa sabiedrības uzmanību, un izrādījās, ka tas ir bijis daļa no viņu politiskās programmas kopš vismaz 2018. gada Saeimas vēlēšanām. 

• 2018. gads: Priekšlikums par progresīvu mantojuma nodokli tika iekļauts partijas "Progresīvie" 2018. gada Saeimas vēlēšanu programmā. Šajā programmā tika ierosināts:

  • Mantojumiem līdz 50 000 eiro nodoklis netiktu piemērots.

  • Mantojumiem no 50 000 līdz 100 000 eiro 1. pakāpes radiniekiem (piemēram, bērniem, laulātajam) nodokļa likme būtu 3%.

  • Mantojumiem virs 200 000 eiro personām, kas nav radinieki mantojuma atstājējam, nodokļa likme varētu sasniegt 49%.

• 2020. gada 14. maijs: Pirmā plašākā publiskā diskusija par "Progresīvo" mantojuma nodokļa ierosinājumu parādījās medijos, tostarp portālā nra.lv, kur tika minēts, ka Valsts prezidentam Egilam Levitam, saņemot mantojumu 201 496 eiro apmērā no Daces Valdas Oses, būtu bijis jāmaksā 98 733 eiro nodoklis, ja "Progresīvo" piedāvātais modelis būtu bijis spēkā. Šis raksts aktualizēja diskusiju par nodokļa ietekmi.

• 2021. gada 14. maijs: nra.lv publicēja rakstu, kurā tika detalizēti aprakstīts "Progresīvo" piedāvājums, atsaucoties uz Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ziņojumu, kas atbalstīja mantojuma nodokļa ieviešanu kā instrumentu nevienlīdzības mazināšanai.
  Šis raksts norādīja uz "Progresīvo" vēlmi ieviest nodokli ar progresīvām likmēm, tostarp 49% likmi, norādot priekšrocību - to viegli iekasēt.

• 2022. gada maijs: Ēnu ekonomikas konferencē, ko organizēja "SSE Riga" un "BICEPS", pētnieks Andris Saulītis ierosināja mantojuma nodokļa ieviešanu ar zemāku likmi (5%), taču "Progresīvo" 49% likme tika minēta kā alternatīva, kas jau ir partijas programmā. Šis notikums pastiprināja diskusijas par mantojuma nodokli, lai gan "Progresīvie" nebija vienīgie, kas to aktualizēja.

Galvenie popularizētāji un virzītāji

• Partija "Progresīvie":

  • Edmunds Cepurītis, partijas līdzpriekšsēdētājs, ir publiski paudis atbalstu progresīvam mantojuma nodoklim, uzsverot, ka tas ļautu "atstāt maciņā vairāk naudas iedzīvotājiem ar maziem ienākumiem". Viņš ir bijis viens no galvenajiem idejas virzītājiem, tostarp 2018. gada programmas kontekstā.

  • Mārtiņš Kossovičs, partijas valdes loceklis, 2020. gadā (vai agrāk) sociālajā tīklā Twitter (tagad X) detalizēti izklāstīja nodokļa struktūru, minot 49% likmi mantojumiem virs 200 000 eiro personām, kas nav radinieki. Viņa ieraksts tika citēts nra.lv rakstā, kas palielināja idejas publicitāti.

  • Andris Saulītis, "BICEPS" pētnieks, Ēnu ekonomikas konferencē 2022. gadā ierosināja mantojuma nodokļa ieviešanu, lai gan ar zemāku likmi (5%). Viņa ierosinājums netieši aktualizēja "Progresīvo" piedāvājumu, kas ietver 49% likmi, tādējādi veicinot diskusiju par tēmu.

Kopš 2020. gada nra.lv, la.lv un citi portāli ir regulāri ziņojuši par "Progresīvo" ierosinājumu, bieži norādot uz 49% likmi kā absurdu. Vairāki autori kritizēja šo  ideju, norādōt, ka tā apdraud ģimeņu īpašumus, piemēram, zemnieku saimniecības vai dalību kādā uzņēmumā, jo nepamatotais 49% nodoklis varētu piespiest pārdot īpašumu, “sodot” ģimeni par kāda tuvinieka nomiršanu.

Daudzie ieraksti sociālos tīklos ļoti kategoriskā formā apliecināja sabiedrības vairākuma negatīvo attieksmi pret šādu ierosinājumu, norādot, ka aiz tā nekas cits kā alkatība un vēlme iedzīvoties, šajā gadījumā, uz nelaimi un bēdām, nav saskatāms. Daudzi komentētāji raksturoja un nosauca šīs partijas biedrus par alkatīgajiem "Ļeņina mazbērniem"

Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis bija spiests taisnoties un jau 2021. gadā norādīja, ka mantojuma nodokļa ieviešana nav plānota un netiek iekļauta nevienā nodokļu politikas plānošanas dokumentā.

Latvijā mantojuma nodoklis joprojām nav ieviests, un tā vietā tiek piemērota valsts nodeva par nekustamā īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, kas svārstās no 0,125% līdz 7,5% atkarībā no radniecības pakāpes.

“Progresīvie” noraidošo kritiku nepieņēma, paziņojot, ka strādā pie jaunas programmas, kur ierosinājumi tiks precizēti un modificēti, vienlaikus uzsverot, ka "Progresīvie" turpina atbalstīt progresīvu nodokļu sistēmu kā daļu no savas ideoloģijas.