Tuvojas latviešu teātra 125 gadu jubileja, kurugatavojamies krāšņi atzīmēt maija beigās jūnija sākumā. Teātros tuvojas aktieru darba līgumu pārslēgšanas laiks. Vai tiešām dažs teātris kā lielāko svētku atrakciju būtu iecerējis spilgtu sava kolektīva aktieru padzīšanu no teātra? Vēl izsāpēts nav Jaunatnes teātra aktieru liktenis, kur spilgti talanti tika bezkaislīgi atstāti likteņa nejaušību pašplūsmai.
Šodien dienas kārtībā līdzšim, likās, šādām prozaiskām peripetijām neaizsniedzamais Dailes teātra aktieru liktenis.
Vai mūsu teātris ir tik bagāts ar tāda mēroga personībām kā, piemēram, Vija Artmane, Anita Grūbe, Regīna Razuma, Sandra Volšteine, Maija Ķirse, Rūta Broka, Ivars Elerts, lai ar vieglu rolu, kādu individuālu apsvērumu dēļ pieļautu šādus vārdus dzēst no teātra vizītkartes? Nemaz nerunājot par cilvēcisko drāmu aktierim, kuram liedz-savu skatuvi, mēs nevaram mētāties ar personībām, kuras ilgus gadus teātrim gādājušas publikas ieinteresētību un to vēl ilgi var turpināt. Aktieris mazajai Latvijai, jaunajai valstij vajadzīga vai nevajadzīga profesija?

Ja atceramies, tad prinča Hamleta galmā šīs profesijas spēku prata novērtēt...
Mēs neesam diemžēl ne Krievijā, ne Amerikā, kur ir tūkstošiem teātru, un, pārrāvis saites ar vienu trupu, aktieris var meklēt darbu desmitos citu, nemaz nerunājot par sociālo palīdzību. Pie mums latviešu aktierim, ar vadības lēmumu teātrī neatjaunojot darba līgumu kādu iemeslu dēļ, pilnvērtīga profesionālā dzīve tiek liegta, protams, izņemot dažas negaidītas veiksmes. Tādēļ, izšķirot šādus jautājumus, teātra vadība uzņemas sevišķu atbildību par cilvēku likteņiem. Aktierim nav kam žēloties, nav kur meklēt aizsardzību un palīdzību. Ko darīt situācijā, kad neapšaubāmi teātriem ir milzīgas finansiālās problēmas un trupas ir jāsamazina? Aktieru asociācija uzskata, ka šajā tik delikātajā jautājumā, kas skar ne tikai atsevišķu mākslinieku likteņus, bet visu teātra procesu kopumā, būtu konsekventi jāvalda profesionāliem, ne subjektīviem kritērijiem. Absurda un savā realitātē traģiska ir situācija, kad uz ielas gatavojas dzīt aktierus, kuriem pieder skatītāju interese un mīlestība. Latvijā pašreiz nav piedzimis spilgts režisora teātris. Režisori atnāk un aiziet no jau radīta teātra. Paliek aktieri. Mēs nevaram samierināties ar domu, ka uz skatuves dzīvotspējīgi kļūs «prāta meli», vēlamo cilvēku teātris ar vienaldzīgām un iebaidītām dvēselēm pret savu tuvāko kolēģi aktieri, tikai gaidot kam skanēs zvans? Varbūt tas skanēs tev?...

Latvijas profesionālo aktieru asociācija ierosina šo delikāto un profesionālo jautājumu risināšanai veidot starpteātru neatkarīgu konsultatīvu padomi, iesaistot tajā teātru radošo un administratīvo profesiju cilvēkus, kā arī kompetentu skatītāju pārstāvi. Šī padome būtu klāt teātru radošo personību profesionālo likteņu izšķirošu jautājumu lemšanā. Aktieru asociācija gaida atbildi un viedokli no personām, kas jūtas atbildīgas par šiem jautājumiem.

Latvijas profesionālo aktieru asociācijas vārdā
LPAA valdes locekļi:

• Rolands Zagorskis,
• Nacionālais teātris
• Ņina Ņcznamova,
• Krievu Drāmas teātris
• Aivars Bogdanovičs,
• Nacionālais teātris
• Ļevs Birmanis, Leļļu teātris
• Dzintra Klētniece,
• Daugavpils teātris
• Gunārs Kugrēns,
• Liepājas teātris
• Juris Rijkuris, Nacionālā opera
• Valentīna Tāluma,
• Muzikālās komēdijas teātris
• Enriko Avots, Jaunatnes teātris
• Astra Baumane,
• Valmieras teātris