Saeima ceturtdien, 2017.gada 23.februārī galīgajā lasījumā pieņēma likumu, ar kuru tiek ratificēts Visaptverošas ekonomikas un tirdzniecības nolīgums (CETA) starp Kanādu un Eiropas Savienību (ES) un tās dalībvalstīm.

Par likumprojektu balsoja 71 deputāts, savukārt pret bija pieci deputāti un viens deputāts balsojumā atturējās. Pret balsoja partijas "No sirds Latvijai" deputāti – Gunārs Kūtris, Aivars Meija un Inguna Sudraba, kā arī pie frakcijām nepiederošais deputāts Artuss Kaimiņš un Jūlija Stepaņenko. Savukārt balsojumā atturējās deputāte Inga Bite (LRA).

Plašas deputātu debates un valdošās koalīcijas pretenzijas izcēlās par deputāta Igora Pimenova (S) priekšlikumu, kas paredzēja, ka valdībai ik gadu būtu jāatskaitās par nolīguma ietekmi Latvijā. To Saeimas vairākums neatbalstīja. Vienlaikus ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) aicināja neizplatīt ziņas, ka nav vērtēta CETA ietekme uz Latviju.

CETA ir ES tirdzniecības nolīgums. Iecerēts, ka tas darbosies kā stimuls Eiropas ekonomikai un vecinās izaugsmes atgriešanos pirmskrīzes līmenī. Līdz ar tā ratificēšanu tiks atcelti 99,5% muitas nodokļu, informēja Saeimas Preses dienestā.

Politiskais PR ir izplatījis virkni ļoti pozitīvu iespējamos pārmaiņu scenārijus, kāda "salda dzīve sāksies" ar šo līgumu. līdzīgi kā bija pirms iestāšanās ES, apzināti noklusējot daudzas acīmredzamas un negatīvas lietas. Šķiet, ka loģisku kritiku neiztur Kanādas un Krievijas salīdzinājums, ņemot vērā abu valstu ģeogrāfisko atrašanos. Bēdīgā prakse ir tā, ka uzņēmēju aprindās slēgtie līgumi parasti ir abpusēji izsvērti un izdevīgi, savukārt politiķu veidotie līgumi parasti ir izdevīgi otrai līgumslēdzējai pusei, bet Latvijas intereses ir pakārtotas (vismaz mums šādi pozitīvi piemēri zināmi nav).

Un tā, politiķu solītie un mediju tiražētie labumi : 

Līdz šim ik gadu ievedmuita Latvijas preču eksportam uz Kanādu bija mērāma vairākos miljonos eiro. Visizdevīgākos noteikumus nolīgums paredz pakalpojumu jomā.

Pēc nolīguma stāšanās spēkā ES uzņēmumi varēs piedalīties publisko iepirkumu konkursos gan federālā līmenī, gan Kanādas provincēs un pašvaldībās.

Nolīgumā iekļauta ne tikai virkne ES atrunu, bet arī konkrētas Latvijas piedāvātas atkāpes, piemēram, attiecībā uz lauksaimniecības zemes iegādi, plašsaziņas līdzekļu izdošanu, kā arī veterināro, apsardzes, farmaceitu, juridisko un pasažieru, un kravu autopārvadājumu pakalpojumu sniegšanu.

Vairāki deputāti rosināja CETA jautājumu izslēgt no Saeimas sēdes darba kārtības un atgriezties pie tā, kad Ministru kabinets izvērtētu nolīguma iespējamo ietekmi uz Latvijas ekonomiku, vidi un iedzīvotāju veselību, labklājību un dzīves kvalitāti.

Šo ierosinājumu Saeimas vairākums neatbalstīja, tāpat deputāti neatbalstīja vairāku Saeimas opozicionāru izstrādāto lēmumu projektu, ar kuru bija plānots dot valdībai uzdevumu – izvērtēt CETA iespējamo ietekmi uz Latviju.

Ceturtdien Saeima arī ratificēja Stratēģiskās partnerības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kanādu, no otras puses. Kā skaidroja Saeimas Preses dienestā, tas veidos ietvaru pušu politiskajai sadarbībai ārpolitikas un drošības jautājumos, kā arī ekonomiskajai un nozaru sadarbībai.

2015. gadā Latvijas kopējais preču un pakalpojumu tirdzniecības apgrozījums ar Kanādu bija 59,9 miljoni eiro, liecina Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras dati.

Vēstīts, ka Eiropas Parlamentā ar deputātu vairākuma atbalstu pieņemts nolīgums CETA. Līguma parakstīšanu atbalstīja 408 EP deputāti, bet 250 balsoja pret.

Līgums vēl jāratificē visām ES dalībvalstīm, ko paredzēts paveikt dažu mēnešu laikā, lai jau aprīlī CETA stātos spēkā.

Bija jau ziņots, ka pēc plašām diskusijām un opozīcijas kritikas Saeima jau 9. februārī pirmajā lasījumā atbalstīja CETA ratificēšanu. Vairāk par pašu nolīgumu, ko rakstīja Delfi, var lasīt šeit.