Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par Maskavas politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā. Kara rezultātā samazinājās Zviedrijas loma, bet krasi pieauga Krievijas loma Baltijas jūras reģionā. 

Polijas-Lietuvas kopvalsts un Saksija tika novājinātas, bet Prūsija parādījās kā jauna militāra vara. Nerealizējās Livonijas politiķu plāns atjaunot autonomu valsti Polijas-Lietuvas vai Saksijas paspārnē.

***

 1702. gada beigās grāfs Šeremetjevs vēstulē caram Pēterim rakstīja:

"Varenais Dievs un vissvētā dievmāte ir Tavu vēlēšanos piepildījusi. Ienaidnieka zemē vairs nav, ko postīt. No Pleskavas līdz Tērbatai, lejup pa Veļikajas upi, gar Peipusa ezera krastiem līdz Narvas upes grīvai, ap Tērbatu, aiz Tērbatas [..] Laiuses līdz Rēvelei, 50 verstis pret Rakveri un tālāk no Tērbatas uz augšu pa Mētraines upi līdz Vircezeram, pret Helmi un Karksi, un aiz Karksi līdz 38 verstīm pret Pērnavu, un no Rīgas līdz Valkai: viss ir nopostīts, pilis ir uzspridzinātas. Nekas vairs nav saglabājies bez Pērnavas un Rēveles, un šur tur kāda muiža jūrmalā. Citādi viss starp Rēveli un Rīgu ir izravēts. Apdzīvotās vietas atrodamas tikai uz kartes. Kā klājies postīšanas laikā, zina stāstīt gūstekņi [..] Ko lai es iesāku ar laupījumu?"

****

Šeremetjevs Rīgas aplenkumu bija sācis jau 1709. gada oktobrī un pēc 10 mēnešu bada un slimībām (Livonijā uzliesmoja mēra epidēmija) pilsēta bija spiesta padoties un "labprātīgi" atdeva "pilsētas atslēgas" jaunajiem iekarotājiem. Atšķirībā no Zviedrijas, kuras karaļu un Livonijas / Kurzemes -Zemgales hercogistes dzimtas saistīja radniecīgas saites, Krievijai uz šīm zemēm nebija nekādu citu tiesību, kā militārs pārspēks.

***

Krievijas veiktā Rīgas aplenkuma laikā 1709.g. 13.decembra rītā Rīgas citadeli satricina apokaliptisks sprādziens.

Uzsprāgst 2 pulvertorņi ar 1200 mucām pulvera un 1800 šāviņiem, sagraudami zemes aizsargvalni Daugavas pusē un nopostīdami daudzas ēkas pašā pilsētā. Bojā iet ap 800 cilvēku..

Rīgas guberņa (vācu: Rigaer Gouvernement, krievu: Рижская губерния) bija autonoma administratīva vienība Krievijas impērijas sastāvā (1713/21—1783), kurā ietilpa iekarotā Zviedru Livonija (mūsdienu Latvijas Vidzeme un Igaunijas dienvidu puse). Civilās pārvaldes augstākā vara piederēja Rīgas gubernatoram.

1710. gadā, pēc 10 gadus ilgušām cīņām, mēra un pilsētas aplenkuma, Lielā Ziemeļu kara laikā krievu karaspēks iekaroja Rīgu un vēl pirms kara beigām ar Pētera I pavēli 28.07.1713. tika izveidota Rīgas guberņa. Sākotnēji Pēteris I bija iecerējis jaunās guberņas teritorijā ietilpināt visu Daugavas-Dņepras ūdensceļu līdz Smoļenskai, tādēļ tā sastāvēja no divām daļām — Rīgas provinces un Smoļenskas provinces.

Pēc kara beigām 1722. gadā Rīgas guberņai pievienoja Tērbatas apriņķi.

Pēc Pētera I nāves Smoļenskas provinces daļā ķeizariene Katrīna I 1726. gadā lika izveidot patstāvīgu Smoļenskas guberņu un Rīgas guberņas sastāvā izveidot piecas provinces: Rīgas, Cēsu, Tērbatas, Pērnavas un Sāmsalas.

1783. gada 3. jūlijā Krievijas ķeizariene Katrīna II izdeva rīkojumu, ar kuru Rīgas guberņa tika likvidēta un tās vietā izveidota Rīgas vietniecība. 1783. gadā guberņai pievienoja Slokas novadu (tagadējās Jūrmalas teritoriju).