Konflikta pamatā bija robežstrīds par upē esošu salu, kuru kontrolēja PSRS, taču pretenzijas izvirzīja arī Ķīna.

2. marta rītā salā izcēlās vairāki simti ķīniešu, kuri bija bruņojušies ar vieglajiem kājnieku ieročiem, līdz to robežas apgaitas laikā pamanīja PSRS robežsargi. Uz aicinājumu atkāpties no salas, pēc PSRS pārstāvju vārdiem, ķīnieši sākuši apšaudi, kura turpinājās līdz plkst. 13:00 pēc vietējā laika, pēc kura,  ciešot zaudējumus ķīnieši atkāpās.

Pēc pieejamām ziņām, 2. martā uz robežas bojā gāja 31 PSRS robežsargs un 14 tika ievainoti, Ķīnas puse (pēc PSRS ziņām) zaudējusi 248 karotājus. 

Abas puses apvainoja viena otru gan starptautisko noteikumu par robežām neievērošanu gan bruņota konflikta sākšanu.

14. martā PSRS vispirms nolēma atstāt salu, taču vēlāk- ieņemt tajā pozīcijas un dienas vakarā tajā nostiprinājās ap 60 PSRS kareivju un bruņutehnika. Nākošā rītā salu savā kontrolē centās pārņemt ap 500 viegli bruņoti KTR kareivji un pateicoties skaitliskam pārspēkam, tas viņiem ari izdevās. Pēc atkāpšanās no salas PSRS pielietoja tobrīd jaunu militāro ieroci- Grad, iznīcinot vairumu salā un tās tuvumā esošo Ķīnas dzīvo spēku un tā rezerves.

Pēc otrās kaujas abas puses atturējās no tālākiem uzbrukumiem.

PSRS puse abās kaujās zaudēja 58 cilvēkus, tai skaitā 4 virsniekus un 94 ievainotus. Ķīnas puses zaudējumus PSRS rēķināja no 500 līdz 3000 kritušo apjomā. Ķīnas puse to neapstiprina, taču netālu no kauju vietām ir apbedījums ar 68 uzvārdiem.

Daļējs diplomātisks konflikta noregulējums tika panākts 1969. gada beigās, taču tikai 1991. gadā sala tika galīgi atdota ĶTR.