Partijas “Jaunais laiks” (JL), kā ilgtermiņa politisks projekts, bet sevi dēvē veic vienu no pirmajām transformācijām, saglabājot esošo elektorātu un pievienotu jaunus sekotājus, tāpēc tās biedri atbalstīja politiskā spēka reorganizāciju un dalību partijas “Vienotība” dibināšanā.

Par reorganizāciju nobalsoja 129, pret bija četri, bet atturējās divi delegāti.

Kopsapulces dalībnieki apstiprināja reorganizācijas līgumu, kas paredz jaunas partijas “Vienotība” izveidi, reorganizācijas ceļā apvienojot JL, partiju “Pilsoniskā savienība” un partiju “Sabiedrība citai politikai”. Kopsapulces dalībnieki arī iepazinās ar jaundibināmās partijas “Vienotība” statūtu un programmas projektiem.

Partijas “Vienotība” dibināšanas līguma parakstīšana paredzēta 2011.gada 6.augustā Valkā, prognozējot, ka tajā piedalīsies ap 300 delegātu. Dibināšanas kongresā ir arī izlemts, kurš būs “Vienotības” Ministru prezidenta amata kandidāts, kā arī apstiprināta partijas programma gaidāmajām Saeimas vēlēšanām.

“Vienotības” vēlēšanu “pirmie numuri” noteikti

• Ģirts Valdis Kristovskis,
• Valdis Dombrovskis,
• Jānis Lāčplēsis,
• Aigars Štokenbergs
• Solvita Āboltiņa.

"Vienotība" sevi nosauca par centriski-labēju politisku partiju Latvijā, sabiedrībai pasniedzot, ka kreisumu pārstāv partijas, kuras biedri pārsvarā runā krieviski. Faktiski kreisumu pārstāv gan vieni, gan otri un pat esošā Nacionālā apvienība, kura ideoloģiski proponē atsevišķas konservatīvas idejas, bet ekonomiskajā sadaļā pauž tās pašas sociāldemokrātu pārdalīšanas idejas. Esošais tukšums labējā spārnā, to aizpildot ar virkni īslaicīgām sīkpartijām, ir ļāvis gadiem iligi nostiprināt kreisuma idejas, tādējādi veicinot un padziļinot Latvijas ekonomisko atpalicību.

No partijas «Jaunais laiks» 2010.gada 13.februārī jau savlaicīgi tika izslēgts, par pelēko kardinālu dēvētais, ierindas biedrs Dans Titavs, kurš JL bija pievienojies 2004.gadā, un visiem bija zināms kā partijas dibinātāja un priekšsēdētāja Einara Repšes palīgs un īpašā uzticamības persona, kas faktiski veido partijas stratēģiju un darbību. Līdz ar to tika mazināta Repšes ietekme partijā, nobīdot viņu malā, nostiprinot ap Solvitu Āboltiņu esošās politiķu grupas pozīcijas un varu.