Izcelšanās Normandijā (operācija "Neptūns") bija Sabiedroto Normandijas iebrukuma izcelšanās operācija 1944. gada 6. jūnijā, kas pazīstama kā D-diena, Otrajā pasaules karā. Ar šo operāciju tika uzsākts iebrukums Vācijas okupētajā Rietumeiropas daļā, ar to tika veicināta Sabiedroto uzvara Otrajā pasaules karā.

2. Pasaules kara aizsācējiem un sākotnējiem sabiedrotajiem,- komunistiskajai PSRS un nacionālsociālistiskajai Vācijai kara pirmajā posmā- 660 dienās no 1939. gada septembra līdz 1941. gada jūnijam izdevās iekarot gandrīz visas Eiropas valstis, izņemot Lielbritāniju un Somiju (un neskaitot neitrālās - Zviedriju, Šveici, Spāniju). Pēc sākotnējās vācu-krievu "kreiso" koalīcijas izjukšanas 1941. gada jūnijā un vācu straujajiem panākumiem Austrumu frontē, tika izveidota jauna koalīcija starp Lielbritāniju (un tās sadraudzības teritorijām/ valstīm), ASV un PSRS. ASV (pamatā) uzsāka Sabiedroto apgādi ar militāro tehniku, pārtiku un apģērbu, kas ļāva no aizsardzības taktikas pārkārtoties pretuzbrukumam   

Operācijas plānošana tika uzsākta 1943. gadā. Pirms iebrukuma Sabiedrotie veica būtisku maldināšanas operāciju, lai maldinātu vāciešus par galvenās Sabiedroto izcelšanās vietu un laiku. Laikapstākļi izcelšanās dienā nebija labākie, tomēr operācijas atlikšana nozīmētu kavēšanos par vismaz divām nedēļām, jo iebrukuma plānotāji noteica dažādus nosacījumus, kas bija saistīti ar Mēness fāzi, plūdmaiņām, dienas laiku, tādējādi tikai dažas dienas katrā mēnesī bija derīgas iebrukumam.

Īsi pēc pusnakts apmēram 24 tūkstoši britu, amerikāņu un kanādiešu gaisa karaspēka locekļi nolaidās Normandijā. Notika plaša gaisa un jūras bombardēšana. Sabiedroto kājnieku un bruņotās divīzijas sāka nolaišanos Francijas krastā plkst. 6.30. 80 km platais Normandijas krasts tika sadalīts piecos sektoros. Sabiedrotajiem neizdevās īstenot visus savus mērķus pirmajā dienā, tomēr turpmākajos mēnešos viņi ieņēma stabilas pozīcijas, no kurām varēja attīstīt tālākus uzbrukumus vācu spēkiem.